Dr. Ieva Gintere

ŗŚĮĻĶų±¬³Ō¹Ļ asociētā profesore Dr. Ieva Gintere ir izcila akadēmiÄ·e, kas specializējas mÅ«sdienu estētikā, mÅ«zikas teorijā un digitālajās tehnoloÄ£ijās. Dr. Ieva Gintere ieguvusi vijoļspēles grādu Jāzepa VÄ«tola Latvijas MÅ«zikas akadēmijā (1999), maÄ£istra grādu Latvijas KultÅ«ras akadēmijā (2002) un Latvijas Universitātē (2004), kā arÄ« doktora grādu laikmetÄ«gajā muzikoloÄ£ijā (2014), studējot doktorantÅ«rā ParÄ«zes-X Nanteras Universitātē. KopÅ” 2015. gada viņa strādā arÄ« par vadoÅ”o pŧ³Ł²Ō¾±±š³¦i Vidzemes Augstskolā, kur viņas pētÄ«jumi koncentrējas uz starpdisciplināru metodoloÄ£iju un moderno tehnoloÄ£iju integrÄ“Å”anu ar mākslas teoriju, kā arÄ« ir pioniere digitālo mākslas spēļu izstrādē, Ä«stenojot tādus projektus kā “Mākslas telpa” un “ImGame” laikmetÄ«gās mākslas izglÄ«tÄ«bai. Viņa ir piedalÄ«jusies starptautiskās publikācijās, uzstājusies Eiropas konferencēs, sadarbojusies ar institÅ«cijām GrieÄ·ijā, Ungārijā un Francijā, kā arÄ« lasÄ«jusi lekcijas Gruzijā, Rumānijā un Latvijā.

Dr. Ellen Pearlman

ŗŚĮĻĶų±¬³Ō¹Ļ vecākā pŧ³Ł²Ō¾±±š³¦e un docente Dr. Ellen Pearlman ir imersÄ«vo un mākslÄ«gā intelekta mediju māksliniece, kritiÄ·e, kuratore un pedagoÄ£e, kas strādā Mediju un radoÅ”o tehnoloÄ£iju fakultātē. Viņa ir ieguvusi doktora grādu digitālajos medijos Honkongas Pilsētas universitātē, pievērÅ”oties apziņas, uzraudzÄ«bas un biometrisko tehnoloÄ£iju pŧ³Ł²Ō¾±±š³¦Ä«bai, izmantojot inovatÄ«vu mākslu. Dr. Pērlmane ir pazÄ«stama ar tādiem novatoriskiem darbiem kā smadzeņu viļņu opera “Noor”, mākslÄ«gā intelekta vadÄ«tais “AIBO” un Lumen balvas finālists “Language Is Leaving Me”. Viņas karjeras laikā viņa ir bijusi Fulbraita stipendiāte VarÅ”avas Universitātē, MIT pŧ³Ł²Ō¾±±š³¦e un Ņujorkas Universitātes viespŧ³Ł²Ō¾±±š³¦e, kā arÄ« ieņēmusi vadoÅ”us amatus Art-A-Hack un Ņujorkas Volumetrijas biedrÄ«bā. Viņa ir saņēmusi nozÄ«mÄ«gus apbalvojumus, piemēram, ES Vertigo STARTS laureātes un vairākas Fulbraita balvas, un viņas pētÄ«jumi un radoÅ”ie projekti ir prezentēti vadoÅ”ajās konferencēs un institÅ«cijās visā pasaulē.

Dr. Pierre Jolivet

Dr. Pjērs Jolivets (Pierre Jolivet), Mediju un radoÅ”o tehnoloÄ£iju fakultātes galvenais loceklis, ir starptautiski atzÄ«ts skaņu mākslinieks un komponists, kas vislabāk pazÄ«stams ar saviem novatoriskajiem darbiem ar pseidonÄ«mu Pacific 231. Savu karjeru sācis 20. gadsimta 80. gadu sākumā, Jolivets bija franču pionieris industriālās un spēka elektronikas mÅ«zikas ainā, bet pēc tam viņa prakse attÄ«stÄ«jās ambientās un abstraktās elektroniskās skaņas virzienā. Viņa plaŔā diskogrāfija pārsniedz divdesmit albumus, kuros iekļautas daudzas starptautiskas sadarbÄ«bas. Jolivet darbs pēta skaņas un telpas robežas, bieži vien to realizējot multimediju performancēs un instalācijās, piemēram, Stif(f)le, Im’shi, Espace AltĆ©rĆ© un audiovizuālajā izrādē Micromega, kas tika prezentēta dažādās valstÄ«s. ViņŔ ir devis ieguldÄ«jumu Å”ajā jomā arÄ« kā Luidži Rusolo žūrijas loceklis, kas ir prestižā starptautiskā balva akustiskās mÅ«zikas jomā. Dr. Pjērs Jolivets ir ieguvis maÄ£istra grādu digitālajā pasaulē ar izcilÄ«bu Nacionālajā mākslas un dizaina koledžā (National College of Art and Design) un Dublinas Universitātes koledžā ieguvis doktora grādu skaņas mākslas un sensorās uztveres jomā. Viņa akadēmiskās un pŧ³Ł²Ō¾±±š³¦iskās intereses ir vērstas uz skaņas, sensoru un imersÄ«vās vides krustpunktiem, un nesenajos darbos viņŔ pētÄ«ja saikni starp skaņas mākslu un sensoro praksi.

Dr. Christopher Hales

ŗŚĮĻĶų±¬³Ō¹Ļ docents Dr. Haleiss 2006. gadā ieguva doktora grādu interaktÄ«vo filmu mākslā Londonas Karaliskajā mākslas koledžā (Royal College of Art), viņa disertācijas nosaukums bija “Rethinking the Interactive Movie”. Viņa akadēmiskais pamats ietver maÄ£istra grādu interaktÄ«vajā multimedijā, ko viņŔ ieguva 1994. gadā Karaliskajā mākslas koledžā. Savas karjeras laikā viņŔ ir strādājis par pēcdoktorantÅ«ras pētnieku Austrumlondonas Universitātes SMARTlab centrā un pasniedzis kā vecākais pasniedzējs Rietumanglijas Universitātes Mākslas, mediju un dizaina fakultātē. Viņa plaŔā pasniedzēja pieredze ietver vairāk nekā 125 semināru vadÄ«Å”anu visā Eiropā par interaktÄ«vo filmu veidoÅ”anu un mākslÄ«gā intelekta uzlaboto mediju radÄ«Å”anu, Ä«paÅ”u uzmanÄ«bu veltot Baltijas valstÄ«m, kur viņŔ regulāri pasniedz kopÅ” 2002. gada. PaÅ”laik viņŔ vada progresÄ«vus pētÄ«jumus, ko dēvē par “latento revolÅ«ciju” filmu veidoÅ”anā, pētot, kā mākslÄ«gais intelekts un maŔīnmācÄ«Å”anās pārveido eksperimentālo kino, izmantojot neironu tÄ«klus un Ä£eneratÄ«vos adversāros tÄ«klus (GAN). Viņa darbs savieno tradicionālās kinematogrāfijas prakses ar jaunajām mākslÄ«gā intelekta tehnoloÄ£ijām, izvirzot viņu priekÅ”plānā mÅ«sdienu diskusijās par radoÅ”o mediju ražoÅ”anas nākotni.

Dr. Rasa Å mite

Dr. Rasa Å mite ir vadoŔā Latvijas un starptautiskā jauno mediju māksliniece, pŧ³Ł²Ō¾±±š³¦e un inovatore, kas kopÅ” 20. gadsimta 90. gadiem darbojas mākslas, zinātnes un tehnoloÄ£iju krustcelēs. Dzimusi RÄ«gā 1969. gadā, viņa ir lÄ«dzdibinātāja RIXC Mākslas un zinātnes centram, kas ir nozÄ«mÄ«gs jauno mediju mākslas un zinātnes sadarbÄ«bas centrs. Viņa ir profesore un ŗŚĮĻĶų±¬³Ō¹Ļ/ RTU kopÄ«gās MACT doktorantÅ«ras programmas (Mediju māksla un radoŔās tehnoloÄ£ijas) lÄ«dzdirektore RTU Liepājas akadēmijā un ŗŚĮĻĶų±¬³Ō¹Ļ, kā arÄ« pŧ³Ł²Ō¾±±š³¦e Bāzeles Mākslas un dizaina akadēmijā FHNW Å veicē. Viņas kopÄ«gie projekti ar Raiti Å mitu kā “smitesmits.com” sniedzas no agrÄ«nā interneta radio lÄ«dz mākslÄ«gā intelekta un uz XR balstÄ«tai mākslai, par kuriem saņemti tādi apbalvojumi kā Prix Ars Electronica un Falling Walls Science Breakthrough Award, kā arÄ« starptautiskas izstādes lielākajās pasaules izstāžu zālēs. Kā profesore un MACT programmas galvenā pasniedzēja Å mite savieno akadēmisko vadÄ«bu ar radoÅ”o praksi, izstrādājot mācÄ«bu programmas, kas atspoguļo viņas starpdisciplināro metodoloÄ£iju. Viņa ir pasniegusi MIT un citās labākajās iestādēs, un viņas mentorings doktorantÅ«ras studentiem uztur viņas interesi par jaunām imersÄ«vām tehnoloÄ£ijām un progresÄ«vām tehnoloÄ£ijām.

Artis Dzērve

Artis Dzērve ir slavens latvieÅ”u video un 3D kartÄ“Å”anas mākslinieks, kurÅ” izceļas ar inovatÄ«viem video scenogrāfijas, digitālo instalāciju un projekciju kartÄ“Å”anas darbiem. Ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi audiovizuālajā un interaktÄ«vajā mākslā Dzērve ir kļuvis par nozÄ«mÄ«gu personÄ«bu, integrējot digitālos medijus teātrÄ«, operā un liela mēroga publiskos pasākumos. ÄŖpaÅ”u atzinÄ«bu izpelnÄ«jies ar saviem imersÄ«vajiem video projektiem vadoÅ”ajiem Latvijas teātriem, tostarp Dailes teātrim un Latvijas Nacionālajai operai, kā arÄ« starptautiskiem iestudējumiem Austrijā, Vācijā, Beļģijā un Francijā. Viņa radoÅ”ie sasniegumi ir izpelnÄ«juÅ”ies tādus prestižus apbalvojumus kā Lielā MÅ«zikas balva un teātra balva “Spēlmaņu nakts”, uzsverot viņa ietekmi uz mÅ«sdienu scenogrāfiju. Dzērve studējis Hamburgas Mākslas akadēmijā performanču mākslas leÄ£endas Marinas Abramovičas vadÄ«bā, kas veidojusi viņa eksperimentālo pieeju mediju mākslai. Viņa portfolio aptver video reklāmu, interaktÄ«vas instalācijas un augsta lÄ«meņa videomappinga projektus tādiem festivāliem kā “Staro RÄ«ga” un koncertiem Arēnā RÄ«ga. Kā pasniedzējs viņŔ dalās savā pieredzē ŗŚĮĻĶų±¬³Ō¹Ļ universitātē, pasniedzot audiovizuālās mediju mākslas un digitālās scenogrāfijas kursus, kurus raksturo tehnoloÄ£iju un mÄå°ģ²õ±ō¾±²Ō¾±±š³¦¾±²õ°ģā redzējuma nevainojama saplÅ«Å”ana, konsekventi pārvarot robežas 3D kartÄ“Å”anas un digitālās stāstu veidoÅ”anas jomā.

 Mg.art., Antra Cilinska

Antra Cilinska ir ievērojama latvieÅ”u kinoproducente, režisore un montāžas režisore, kas atzÄ«ta par nozÄ«mÄ«gu ieguldÄ«jumu dokumentālajā un spēlfilmu kino kopÅ” 90. gadu sākuma. Dzimusi 1963. gada 12. martā Iecavā, Latvijā, viņa sāka savu karjeru kā filmu montāžas režisore RÄ«gas Kinostudijā, sadarbojoties ar pazÄ«stamo režisoru Juri Podnieku starptautiski atzÄ«tajās dokumentālajās filmās, piemēram, “Vai viegli bÅ«t jaunam?”, “Sveiki, vai jÅ«s mÅ«s dzirdat?” un “Dzimtene”. Pēc Podnieka aizieÅ”anas mūžībā Cilinska pabeidza viņa nepabeigtos projektus un kļuva par vienu no vadoÅ”ajām personÄ«bām Latvijas kino. KopÅ” 1994. gada Cilinska ir neatkarÄ«gās Jura Podnieka studijas režisore un producente, pārraugot daudzveidÄ«gu dokumentālo, animācijas un spēlfilmu portfolio. Starp viņas atzÄ«tajiem darbiem ir filmas “Baltijas sāga” (2000), “Laimes formula” (2015), “Iemesti pasaulē” (2018) un filmas “Vai viegli bÅ«t jaunam?” turpinājums, par kuru Leipcigas kinofestivālā saņēma FIPRESCI balvu. Cilinskas filmas bieži pēta attiecÄ«bas starp indivÄ«du un sabiedrÄ«bu, un viņa izceļas ar savu sociāli angažēto pieeju. LÄ«dztekus producÄ“Å”anas darbam viņa kopÅ” 2008. gada pasniedz montāžu un producÄ“Å”anu Latvijas KultÅ«ras akadēmijā, turpinot veidot nākamo Latvijas kinematogrāfistu paaudzi.

Dr. Aigars Ceplitis

ŗŚĮĻĶų±¬³Ō¹Ļ docents Dr. Aigars CeplÄ«tis ir latvieÅ”u kinorežisors un pasniedzējs, kas pazÄ«stams ar savām zināŔanām audiovizuālo mediju, filmu montāžas un imersÄ«vo kino tehnoloÄ£iju jomā. ViņŔ ir ŗŚĮĻĶų±¬³Ō¹Ļ LietiŔķo zinātņu augstskolas Mediju un radoÅ”o tehnoloÄ£iju fakultātes dekāns, kur viņŔ ir arÄ« doktorantÅ«ras programmas “Mediju māksla un radoŔās tehnoloÄ£ijas” administratÄ«vais direktors un maÄ£istra programmas “Jaunie mediji un audiovizuālā māksla” direktors. Viņa pasniegtās lekcijas aptver tādas tēmas kā filmu montāža, naratoloÄ£ija un 360Ā° sfēriskais kino, atspoguļojot viņa ieguldÄ«jumu gan tradicionālajās, gan jaunākajās mākslas praksēs. Dr. CeplÄ«tis ir ieguvis doktora grādu RÄ«gas Tehniskajā universitātē, maÄ£istra grādu kino zinātnē Kalifornijas Mākslas institÅ«tā (2004) un bakalaura grādu mākslas vēsturē Lorensa universitātē (ASV). ViņŔ ir arÄ« studējis teātra režiju DePaul Universitātes Džona Gudmena drāmas skolā Čikāgā. Kā pētnieks viņŔ pēta 360 grādu stereoskopisko filmu naratÄ«vo taksonomiju un publicējis publikācijas par digitālo stāstu stāstÄ«Å”anu un mākslÄ«go intelektu. Papildus akadēmiskajam darbam viņŔ ir arÄ« pieredzējis filmu montāžas režisors, kurÅ” strādājis pie tādiem projektiem kā “Begletsy”, “Mazliet Ilgāk”, “Analog Days”, “Killers” un TV miniseriāla “Secrets of the Baltic Hotel”.

Dr. Efe Duyan

ŗŚĮĻĶų±¬³Ō¹Ļ asociētais profesors Dr. Efe Duyan, dzimis 1981. gadā Stambulā, kopÅ” 2013. gada pasniedz teoriju, vēsturi un dizainu Mimar Sinan universitātē. Veicot pētÄ«jumus un vieslekcijas, viņŔ ir sadarbojies ar vairākām universitātēm, piemēram, BerlÄ«nes Tehnisko universitāti, Ca’ Foscari universitāti, Minesotas Universitāti, Stambulas Tehnisko universitāti, Atalantas Universitāti, Aiovas Universitāti, Džordža VaÅ”ingtona Universitāti un Masačūsetsas Å”tata Bostonas Universitāti. Efesas pŧ³Ł²Ō¾±±š³¦Ä«bas jomas ir laikmetÄ«gais dizains, kritiskā dizaina perspektÄ«vas, telpiskā pieredze, arhitektÅ«ras rakstniecÄ«ba un teorija, agrÄ«nais modernisms un VidusjÅ«ras austrumu arhitektÅ«ras vēsture. ViņŔ ir studējis arhitektÅ«ru un filozofiju METU (bakalaura gr. – 2005), arhitektÅ«ras vēsturi un teoriju YTU (maÄ£istra gr. – 2008) un arhitektÅ«ras vēsturi Mimar Sinan FAU (doktora gr. – 2013). ViņŔ ir arÄ« starptautiski pazÄ«stams kā dzejnieks un rakstnieks. Viņa dzeja ir tulkota vairāk nekā divdesmit piecās valodās un aicināta uz daudziem literāriem pasākumiem visā pasaulē, tostarp Aiovas Universitātes Starptautisko rakstniecÄ«bas programmu un Sentluisas Universitātes Hērsta profesora programmu.

Mg.art. Mihails Matvejenko

Mihails Matvejenko ir latvieÅ”u vizuālo efektu komponists un digitālo efektu mākslinieks, kas radies RÄ«gas studijā Vilks Studija/Vilks Productions, kur viņŔ pilnveidoja savas prasmes mÅ«zikas video un reklāmas projektos, pirms sāka strādāt pie mākslas filmām. ViņŔ tiek uzskatÄ«ts par vienu no Latvijas vadoÅ”ajiem specefektu speciālistiem un vēlāk iestājās ŗŚĮĻĶų±¬³Ō¹Ļ Universitātes kopÄ«gajā maÄ£istrantÅ«ras programmā “Jaunie mediji un audiovizuālā māksla”, lai padziļinātu savas zināŔanas mākslÄ«gā intelekta rÄ«ku postprodukcijas jomā. KopÅ” 2017. gada Matvejenko fotoreālā kompozÄ«cija ir izmantota tādās starptautiskās filmās kā Skybound (2017), Pocket Hercules: Naim SĆ¼leymanoglu (2019), Infinite Storm (2022) un somu-latvieÅ”u Ä£imenes fantāzija Antero Varovainen ja onnenkivi (2023). Strādājot kā ārÅ”tata darbinieks no RÄ«gas, viņŔ sniedz VFX pakalpojumus Eiropas un ASV studijām, vienlaikus uzraugot studentus un sadarbojoties ar ŗŚĮĻĶų±¬³Ō¹Ļ pŧ³Ł²Ō¾±±š³¦Ä«bas komandām, lai izstrādātu mākslÄ«gā intelekta vadÄ«tas darba plÅ«smas virtuālajai ražoÅ”anai.

Mg.art. Sabrina Durling ā€“ Jones

Sabrina ir kinorežisore un radoŔā tehnologe, kas koncentrējas uz datu un vizuālo stāstu stāstÄ«Å”anu, izmantojot jau zināmas un jaunas (mākslÄ«gā intelekta) tehnoloÄ£ijas. Viņas paÅ”reizējo pētÄ«jumu un praktiskā darba centrā ir atmiņas, pārvietoÅ”anas un ētisku mākslÄ«gā intelekta/maŔīnmācÄ«Å”anās (ML) lietojumu krustpunkts. Viņa ir noslēguma stadijā, lai pabeigtu doktorantÅ«ras studijas mediju mākslas un radoÅ”o tehnoloÄ£iju jomā kopÄ«gā doktorantÅ«ras programmā ŗŚĮĻĶų±¬³Ō¹Ļ LietiŔķo zinātņu universitātē un RÄ«gas Tehniskajā universitātē (Latvija). Viņas pētÄ«jumā tiek ierosināta Steina ne-aktualitātes fenomenoloÄ£ija algoritmiskās atmiņas praksēm un eksperimentēts ar jauno tehnoloÄ£iju izmantoÅ”anu, lai radÄ«tu iemiesotas atmiņas sajÅ«tas. Viņa koncentrējas uz to, lai izstrādātu pārvarÄ“Å”anas sistēmu, kas var palÄ«dzēt cilvēkiem, kuri dzÄ«vo pārcelÅ”anās apstākļos, pārorientēties tagadnē. Pirms atgrieÅ”anās akadēmiskajā vidē SabrÄ«nas profesionālā darbÄ«ba ietvēra attālu pasaules reÄ£ionu iedzÄ«votāju, Ä«paÅ”i pirmo tautu/pirmo tautu, mācÄ«Å”anu, kā izmantot digitālo mediju rÄ«kus, lai stāstÄ«tu stāstus un saglabātu valodas un kultÅ«ru, izmantojot kopienu vadÄ«tus projektus.

Mg.art. Andris Gauja

Andris Gauja ir latvieÅ”u kinorežisors, scenārists un producents, kurÅ” strādā RÄ«gā. ViņŔ ir 2011. gadā dibinātā neatkarÄ«gā filmu producÄ“Å”anas uzņēmuma Riverbed dibinātājs. Gauja ir pazÄ«stams ar saviem darbiem gan dokumentālajā, gan sižetiskajā kino, bieži vien pētot pārdomas rosinoÅ”as tēmas ar spēcÄ«gu vizuālo stilu. Starptautisku atpazÄ«stamÄ«bu viņŔ pirmo reizi guva ar dokumentālo filmu “Ä¢imenes instinkts” (2010), kas ieguva Grand Prix festivālā AFI Docs (agrāk Silverdocs), tika nominēta kā labākā vidēja garuma dokumentālā filma festivālā IDFA (Amsterdama) un tika atlasÄ«ta vairāk nekā 25 starptautiskiem filmu festivāliem. Gauja debitēja ar pilnmetrāžas spēlfilmu “Izlaiduma gads” (“The Lesson”, 2014), kas pirmizrādi piedzÄ«voja Monreālas Pasaules filmu festivālā un kļuva par kases grāvēju Latvijā. Viņa nākamā spēlfilma “Tagad mÅ«s nekas nevar apturēt” (“Nothing Can Stop Us Now”, 2019) saņēma deviņas Latvijas Nacionālās kino balvas nominācijas. Pēdējos gados Gauja ir atgriezies pie dokumentālā kino, pievērÅ”oties zinātniskām un metafiziskām tēmām, kā redzams viņa Ä«sfilmā “Māksla skatÄ«ties” (2024), kas pirmizrādi piedzÄ«voja ArtDocFest Riga un bija daļa no viņa akadēmiskā darba Latvijas KultÅ«ras akadēmijas doktorantÅ«rā.