Թ

Mediju māksla un radošās tehnoloģijas

Doktorantūras programma 198 ECTS

Izmantojiet atlaidi “Doktorantūra” 20% apmērā visam studiju periodam. Atlaide tiek piešķirta līguma slēgšanas brīdī.

Lūdzam kandidus iesniegt pieteikumus savlaicīgi pirms noteiktā termiņa beigām. Jautājumu gadījumā, lūdzu, sazinieties ar programmas direktoru.

Թ akadēmiskā doktora studiju programma sagatavo kandidus Zinņu doktora (Ph.D.) grāda ieguvei humanitārajās un mākslas zinnēs. Programmu raksturo augsti kvalificēts akadēmiskais personāls un moderna tehniskā infrastruktūra studiju procesam.

Studiju virziens akreditēts līdz 2031. gada 10. decembrim.

Galvenā informācija

  • ܳ:
    No 1. februāra
  • Ilgums:
    3 gadi
  • Veids:
    Pilna laika
  • Valoda:
    Angļu (pilna laika)
  • īٱܲ԰پ:
    198 ECTS
  • Programmas grāds:
    ܾٲԱs doktors (-e) (Ph.D.) humanitārajās un mākslas zinnēs
  • Maksa gadā:
    Latvijas un citu ES, EEZ valstu, kā arī ES kandidvalstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem:
    5640 EUR (pilna laika dienas studijas, angļu valodā)

    Citu valstu pilsoņi:
    6500 EUR (pilna laika dienas studijas, angļu valodā)

    Izmantojiet atlaidi “Doktorantūra” 20% apmērā visam studiju periodam. Atlaide tiek piešķirta līguma slēgšanas brīdī.

Doktora studiju programma „Mediju māksla un radošās tehnoloģijas”, kas balstīta uz praksē balstītu mākslas pŧٲԾību un digitālo tehnoloģiju transformatīvo ietekmi, piedāvā rūpīgu, augsta līmeņa apmācību digitālo rīku lietojumā dažādās mediju vidēs, imersīvās platformās un audiovizuālajās mākslās. Programma veicina oriģinālu, neatkarīgu pŧٲԾību, kas risina globālos kultūras, ekonomikas, sociālos un politiskos jautājumus. Integrējot jaunākās tehnoloģijas radošajā pŧٲԾībā, programma veido spēcīgas profesionālās saites starp radošajām industrijām un biznesa sektoru.

Studiju programmas mērķis

Programmas mērķis ir sagatavot konkurētspējīgus, uz pŧٲԾību orientētus profesionāļus – māksliniekus, kuri pārvalda daudzpusīgas zināšanas par jaunajām tehnoloģijām, audiovizuālajām mākslām un digitālās kultūras procesiem, kuri ir apguvuši specifiskas prasmes mākslas darbu un inovatīvu mediju produktu radīšanā, zinniskajā pŧٲԾībā un radošu projektu realizēšanā, un kuri ir konkurētspējīgi mākslas, inovācijas tehnoloģiju un radošo industriju darba tirgū, vai ir veiksmīgi akadēmiķi augstākās izglītības iestādēs, un kuri veic oriģinālu un neatkarīgu pŧٲԾību – jaunu zināšanu radīšanu – digitālo mediju un audiovizuālajā mākslā un inovācijas tehnoloģiju radošā izmantošanā, un kurai ir ietekme uz kultūru, ekonomiku, politiku un sociālo sfēru gan Latvijā, gan ārpus tās.

Balstoties uz “praksē balstītas” pŧٲԾības principu, šī doktora studiju programma ir starpnozaru un uz inovācijām vērsta iniciatīva digitālajā mākslā un audiovisuālajos medijos, kas apvieno mԾ𳦾o jaunradi ar zinniski tehnoloģisko inovāciju un kritiski analītisko metodoloģiju. Programmas pamatpieeja ir veicin vidi, kurā pati prakse – definēta kā aktīvs mԾ𳦾ās jaunrades process, kritiskā refleksija un no tā izrietošā jaunas teorijas un zināšanu radīšana – ir mԾ𳦾ās pŧٲԾības centrālais veids. Šajā pŧٲԾībā iesaistītie mākslinieki tiek uzskatīti par “reflektējošiem praktiķiem”.

Lekcijas notiek klienē trīs reizes gadā vienas nedēļas kolokviju formā. Starp kolokvijiem studijas tiek atbalstītas tiešsaistes mācību vidē un ar attālina forma konsultācijām un projektu izstrādi ārējās vietās, piemēram, radošo industriju centros, NVO, valsts iestādēs, laboratorijās, pŧٲԾības centros un augstākās izglītības iestādēs, kā arī tīklotajās kopienās. PŧٲԾība, kas veikta sadarbībā ar ārējām institūcijām, tiek izstrāda individuāli ar zinniskās uzraudzības grupas atbalstu.

Programmas mācību plāns ir izstrāds, lai nodrošinu visu studiju rezultu sasniegšanu, un tas ir strukturēts šādi:

A daļa: PŧٲԾības pamati (Obligā komponente) – 63 ECTS

Šis pamata modulis sniedz būtisku teorētisko bāzi doktora darbam. Tas ietver kursus: PŧٲԾības pamati (A1), Tēmas un pŧٲԾības procesi (A2) un PŧٲԾības kritika (A3).

B daļa: Galvenā mԾ𳦾ā pŧٲԾība un eksāmeni – 120 ECTS

Šī daļa ir veltīta studenta neatkarīgajai pŧٲԾībai un tās novŧēšanai.

B1. Progresa pārskati un novŧŧܳ: Ikgadēji pārskati, lai sekotu līdzi promocijas darba projekta attīstībai.

B2. Galvenā mԾ𳦾ā pŧٲԾī: Programmas kodols, kas ietver studenta primāro mԾ𳦾o un akadēmisko pŧٲԾības projektu: disertācijas dizainu un izstrādi (104 ECTS).

B3. Gala eks峾Ծ: Būtiska komponente absolvēšanai, kas noslēdz programmu ar visaptverošu akadēmisko novŧējumu (8 ECTS) un sastāv no diviem eksāmeniem:

  • Doktora eks峾Բ: Praktisks eksāmens, kurā students prezentē un publiski aizstāv vienu, visaptverošu mākslas pŧٲԾības projektu, kas izstrāds trīs gadu laikā. Aizstāvēšanai jāpierāda spēja veikt oriģinālu, akadēmiski nozīmīgu pētījumu un diskutēt par tā rezultiem, metodoloģiju un atradumiem.
  • Angļu valodas eks峾Բ: Novŧē studenta spēju efektīvi lietot angļu valodu akadēmiskajā un profesionālajā vidē. Tiek vŧētas gan receptīvās prasmes (klausīšanās), gan produktīvās prasmes (rakstīšana, runāšana), īpašu uzmanību pievēršot spējai prezentēt un diskutēt par pŧٲԾības atradumiem starptautiskajā akadēmiskajā kopienā.

C daļa: Kolēģiālā atzīšana (Izvēles komponente) – 15 ECTS

Šis modulis ļauj studentiem izvēlēties kursus papildu specializētu prasmju apguvei.

Studiju programmas uzdevumi:

  1. Nodrošin mērķtiecīgu un kvalitatīvu studiju procesu, sniedzot studentiem nepieciešamo atbalstu zināšanu un prasmju papildināšanā un pŧٲԾībā, un piesaistot studiju programmai un pŧٲԾībai mediju mākslas un radošo tehnoloģiju jomas profesionāļus un akadēmiķus.
  2. Attīstīt mediju mākslas un radošo tehnoloģiju studijām un pŧٲԾībai atbilstošu radošu vidi un piedāv daudzpusīgu, starpdisciplināru akadēmisko izglītību, nepārtraukti papildin materiālo un tehnisko bāzi, un attīstīt sadarbību ar radošajām industrijām un laikmetīgās kultūras organizācijām.
  3. Stimulēt studentu radošo potenciālu inovatīvu ideju izstrādē, pilnveidot profesionalitei un pŧٲԾības darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas un piedāv daudzpusīgas iespējas pŧٲԾības projektu prezentācijai.
  4. Nodrošin studentiem daudzpusīgas iespējas līdzdarboties partneraugstskolu un partnerorganizāciju sadarbības tīklā un tā iniciētajos projektos, stimulēt mākslas pŧٲԾības projektu integrāciju citās zinņu nozarēs, kā arī starptautisku atpazīstamību.
  5. Nostiprin izpratni par kultūrā balstītu ekonomiku, sniegt studentiem nepieciešamo atbalstu zināšanu un prasmju papildināšanā un pŧٲԾībā, nodrošinot studentiem iespējas līdzās kultūras projektu vadības prasmei un pieredzei apgūt uzņēmējdarbības zināšanas.
  6. Nodrošin visaugstākā līmeņa zināšanu apguvi studentiem, kuri pēc absolvēšanas var kļūt par ekspertiem, rekomendāciju autoriem un projektu vŧētājiem valsts mēroga, Eiropas Savienības un starptautiskās organizācijās.un projektu vŧētājiem nacionālās un starptautiskās organizācijās.

Sasniedzamie studiju rezulti:

Iegūstamais grāds – Zinņu doktors (Ph.D.) humanitārajās un mākslas zinnēs – atspoguļo programmas mērķi: apvienojot abu universitāšu resursus un pieredzi, programma īsteno augstas kvalites un inovatīvas akadēmiskās doktora studijas humanitāro zinņu un mākslas apakšnozarē “Citas humanitārās zinnes un māksla, ieskaitant radošo industriju zinnes”. Absolventi ir sagatavoti akadēmiskajai karjerai vai darbībai radošajās industrijās. Pēc studiju pabeigšanas viņi būs profesionāli mediju mākslinieki un pētnieki, kuriem piemīt padziļina izglītība mediju mākslā un speciālas zināšanas par radošajām tehnoloģijām un vadību.

Programmas mācību rezulti ir saskaņoti ar Eiropas Kvalifikāciju ietvara (EQF) un Latvijas Kvalifikāciju ietvara (LQF) 8. līmeni, kā arī ar Eiropas Kvalifikāciju ietvara trešā cikla standartiem augstākās izglītības zonai. Programmas noslēgumā doktorants:

1. Pārzina un izprot aktuālākās zinniskās teorijas un atziņas, pārvalda pŧٲԾības metodoloģiju un mūsdienu pŧٲԾības metodes mediju mākslas un radošo tehnoloģiju nozarē un dažādu jomu saskarē;
2. Spēj patstāvīgi izvŧēt un izvēlēties zinniskiem pētījumiem atbilstošas metodes, veic ieguldījumu zināšanu robežu paplašināšanā un dod jaunu izpratni esošām zināšanām un to pielietojumiem praksē, īstenojot būtiska apjoma oriģinālu pētījumu, no kura daļa ir starptautiski citējamu publikāciju līmenī;

3. Spēj gan mutiski, gan rakstiski komunicēt par mediju mākslas un radošajām tehnoloģijām ar plašākām zinniskajām aprindām un sabiedrību kopumā;
4. Spēj patstāvīgi paaugstin savu zinnisko kvalifikāciju, īstenot zinniskus projektus, gūstot zinnes nozares starptautiskiem kritērijiem atbilstošus sasniegumus,

5. Spēj vadīt pŧٲԾiskus vai attīstības uzdevumus uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, kur nepieciešamas plašas pŧٲԾiskas zināšanas un prasmes;
6. Spēj veikt patstāvīgu, kritisku analīzi, sintēzi un izvŧēšanu, risin nozīmīgus pŧٲԾiskus vai inovāciju uzdevumus, patstāvīgi izvirzīt pētījuma ideju, plānot, strukturēt un vadīt liela apjoma zinniskus projektus, tajā skaitā starptautiskus;

7. Spēj pieņemt zinniski pamatotus lēmumus problēmu risinājumos un argumentēti aizstāv savu viedokli;
8. Spēj vadīt, koordinēt daudzdisciplināras mediju mākslas un radošo tehnoloģiju komandas un strād, sadarbojoties starptautiskā kontekstā;

9. Demonstrē vērā ņemamu autoriti, inovāciju, autonomiju, zinnisko un profesionālo patstāvību un pastāvīgu nodošanos jaunu ideju vai procesu attīstībai darba vai mediju jomas avangardā, ieskaitot pŧٲԾību.

Kolokviji notiek , Durbes ielā 4 – objektā, kas aprīkots ar video, skaņu un montāžas studijām. Doktoranti var iegūt kredītpunktus, piedaloties kopīgos radošos semināros partneriestādē (Īrija), kā arī starptautiskās zinniskās konferencēs, piemēram, “Open Fields” un “Renewable Futures”, ko atbalsta tīkls ar vairāk nekā 60 universitēm.

Akadēmiskā doktora studiju programma ir starpdisciplināra un uz inovācijām vērsta. Tā balstās prakses vadītā (practice-led) digitālās mākslas un audiovizuālo mediju pŧٲԾībā, kurā tiek apvienota mԾ𳦾ā jaunrade, zinniski tehnoloģiskās inovācijas un kritiski analītiskās pŧٲԾības metodes.

Programmas mērķis ir sagatavot konkurētspējīgus profesionāļus ar daudzpusīgām prasmēm, zināšanām un praktisku pieredzi mākslas darbu radīšanā un inovatīvu mediju projektu producēšanā, radošu digitālās kultūras projektu realizēšanā, kā arī zinniskajā pŧٲԾībā un jaunu zināšanu radīšanā. Iegūtais akadēmiskais grāds ir priekšnoteikums ne tikai veiksmīgai individuālai darbībai mākslas, mediju, inovācijas tehnoloģiju un radošo industriju darba tirgū, bet arī akadēmiskajai karjerai augstākās izglītības iestādēs.

Moduļu apraksti Studiju programmas plāns

Studiju veids

Programma tiek īstenota “zema rezidences” (low-residency) formā, prioriti piešķirot attālinam individuālam pŧٲԾības darbam. Akadēmisko struktūru balsta trīs obligi ikgadēji klienes simpoziji intensīvu kolokviju veidā (katrs 1 nedēļu). Pirmais kolokvijs notiek februārī Rīgā (vada Թ), otrais (vasaras) ir izbraukuma sesija (piemēram, centrā SERDE, Aizputē), un trešais (rudens) atkal Թ.

Starp sesijām notiek individuāls pŧٲԾības darbs sadarbībā ar zinniskajiem vadītājiem un programmas ekspertiem. Šis elastīgais modelis ļauj pētniekiem veikt augstākā līmeņa, starpnozaru studijas, nepārvietojoties vai nepārtraucot savu profesionālo darbību.

Trešā gada beigās notiek gala priekšaizstāvēšanas eksāmens angļu valodā. Pēc tā veiksmīgas nokārtošanas un kursu daļas pabeigšanas kandids pāriet pie formālās disertācijas aizstāvēšanas. Šī pēdējā fāze parasti ilgst 3 līdz 12 mēnešus, beigoties Zinņu doktora grāda piešķiršanai.

ņšԲ prasības:

– Otrā cikla augstākā izglītībā: akadēmiskais vai profesionālais humanitāro zinņu maģistra grāds humanitārajās un mākslas nozares grupā, Mūzika, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē, kā arī citās humanitārās un mākslas zinnēs, tai skaitā radošās industrijas zinnēs:

– angļu valodas prasmes vismaz B2 līmenī;

– iestājpārbaudījums

vai

– Otrā cikla augstākā izglītībā: akadēmiskais vai profesionālais maģistra grāds citās humanitārās un mākslas zinnēs (Vēsture un arheoloģija, Valodniecība un literatūrzinne, Filozofija, ētika un reliģija), sociālo zinņu, izglītības zinņu, inženierzinņu, datorzinņu vai citā nozarē, u.tml.;

– darba pieredze profesionālās mԾ𳦾ās jaunrades darbā kā autoram vai pašnodarbinai personai/ darbs radošo industriju, kultūras, mākslas vai mūzikas nozarē (vismaz 24 mēneši) vai apgūti studiju kursi humanitāro un mākslas zinņu jomā vismaz 12 KP  (18 ECTS) apjomā:

  1. mākslas vēsture vai mākslas teorija vismaz 4 KP  (6 ECTS)  apjomā,
  2. filozofija, kultūras vēsture vai kultūras teorija vismaz 4 KP  (6 ECTS)  apjomā,
  3. Jauno mediju māksla, audiovizuālā māksla vai dizains vismaz 4 KP  (6 ECTS)  apjomā;

– angļu valodas prasmes vismaz B2 līmenī;

– iestājpārbaudījums.

Lūdzam iepazīties ar uzņemšanas noteikumiem, kas publicēti mūsu mājaslapas sadaļā Nāc studēt -> ņšԲ noteikumi

Dr. Ieva Gintere

Թ asociētā profesore Dr. Ieva Gintere ir izcila akadēmiķe, kas specializējas mūsdienu estētikā, mūzikas teorijā un digitālajās tehnoloģijās. Dr. Ieva Gintere ieguvusi vijoļspēles grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (1999), maģistra grādu Latvijas Kultūras akadēmijā (2002) un Latvijas Universitē (2004), kā arī doktora grādu laikmetīgajā muzikoloģijā (2014), studējot doktorantūrā Parīzes-X Nanteras Universitē. Kopš 2015. gada viņa strādā arī par vadošo pŧٲԾi Vidzemes Augstskolā, kur viņas pētījumi koncentrējas uz starpdisciplināru metodoloģiju un moderno tehnoloģiju integrēšanu ar mākslas teoriju, kā arī ir pioniere digitālo mākslas spēļu izstrādē, īstenojot tādus projektus kā “Mākslas telpa” un “ImGame” laikmetīgās mākslas izglītībai. Viņa ir piedalījusies starptautiskās publikācijās, uzstājusies Eiropas konferencēs, sadarbojusies ar institūcijām Grieķijā, Ungārijā un Francijā, kā arī lasījusi lekcijas Gruzijā, Rumānijā un Latvijā.

Dr. Ellen Pearlman

Թ vecākā pŧٲԾe un docente Dr. Ellen Pearlman ir imersīvo un mākslīgā intelekta mediju māksliniece, kritiķe, kuratore un pedagoģe, kas strādā Mediju un radošo tehnoloģiju fakultē. Viņa ir ieguvusi doktora grādu digitālajos medijos Honkongas Pilsētas universitē, pievēršoties apziņas, uzraudzības un biometrisko tehnoloģiju pŧٲԾībai, izmantojot inovatīvu mākslu. Dr. Pērlmane ir pazīstama ar tādiem novatoriskiem darbiem kā smadzeņu viļņu opera “Noor”, mākslīgā intelekta vadītais “AIBO” un Lumen balvas finālists “Language Is Leaving Me”. Viņas karjeras laikā viņa ir bijusi Fulbraita stipendie Varšavas Universitē, MIT pŧٲԾe un Ņujorkas Universites viespŧٲԾe, kā arī ieņēmusi vadošus amatus Art-A-Hack™ un Ņujorkas Volumetrijas biedrībā. Viņa ir saņēmusi nozīmīgus apbalvojumus, piemēram, ES Vertigo STARTS laurees un vairākas Fulbraita balvas, un viņas pētījumi un radošie projekti ir prezentēti vadošajās konferencēs un institūcijās visā pasaulē.

Dr. Pierre Jolivet

Dr. Pjērs Jolivets (Pierre Jolivet), Mediju un radošo tehnoloģiju fakultes galvenais loceklis, ir starptautiski atzīts skaņu mākslinieks un komponists, kas vislabāk pazīstams ar saviem novatoriskajiem darbiem ar pseidonīmu Pacific 231. Savu karjeru sācis 20. gadsimta 80. gadu sākumā, Jolivets bija franču pionieris industriālās un spēka elektronikas mūzikas ainā, bet pēc tam viņa prakse attīstījās ambientās un abstraktās elektroniskās skaņas virzienā. Viņa plašā diskogrāfija pārsniedz divdesmit albumus, kuros iekļautas daudzas starptautiskas sadarbības. Jolivet darbs pēta skaņas un telpas robežas, bieži vien to realizējot multimediju performancēs un instalācijās, piemēram, Stif(f)le, Im’shi, Espace Altéré un audiovizuālajā izrādē Micromega, kas tika prezentēta dažādās valstīs. Viņš ir devis ieguldījumu šajā jomā arī kā Luidži Rusolo žūrijas loceklis, kas ir prestižā starptautiskā balva akustiskās mūzikas jomā. Dr. Pjērs Jolivets ir ieguvis maģistra grādu digitālajā pasaulē ar izcilību Nacionālajā mākslas un dizaina koledžā (National College of Art and Design) un Dublinas Universites koledžā ieguvis doktora grādu skaņas mākslas un sensorās uztveres jomā. Viņa akadēmiskās un pŧٲԾiskās intereses ir vērstas uz skaņas, sensoru un imersīvās vides krustpunktiem, un nesenajos darbos viņš pētīja saikni starp skaņas mākslu un sensoro praksi.

Dr. Christopher Hales

Թ docents Dr. Haleiss 2006. gadā ieguva doktora grādu interaktīvo filmu mākslā Londonas Karaliskajā mākslas koledžā (Royal College of Art), viņa disertācijas nosaukums bija “Rethinking the Interactive Movie”. Viņa akadēmiskais pamats ietver maģistra grādu interaktīvajā multimedijā, ko viņš ieguva 1994. gadā Karaliskajā mākslas koledžā. Savas karjeras laikā viņš ir strādājis par pēcdoktorantūras pētnieku Austrumlondonas Universites SMARTlab centrā un pasniedzis kā vecākais pasniedzējs Rietumanglijas Universites Mākslas, mediju un dizaina fakultē. Viņa plašā pasniedzēja pieredze ietver vairāk nekā 125 semināru vadīšanu visā Eiropā par interaktīvo filmu veidošanu un mākslīgā intelekta uzlaboto mediju radīšanu, īpašu uzmanību veltot Baltijas valstīm, kur viņš regulāri pasniedz kopš 2002. gada. Pašlaik viņš vada progresīvus pētījumus, ko dēvē par “latento revolūciju” filmu veidošanā, pētot, kā mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās pārveido eksperimentālo kino, izmantojot neironu tīklus un ģeneratīvos adversāros tīklus (GAN). Viņa darbs savieno tradicionālās kinematogrāfijas prakses ar jaunajām mākslīgā intelekta tehnoloģijām, izvirzot viņu priekšplānā mūsdienu diskusijās par radošo mediju ražošanas nākotni.

Dr. Rasa Šmite

Dr. Rasa Šmite ir vadošā Latvijas un starptautiskā jauno mediju māksliniece, pŧٲԾe un inovatore, kas kopš 20. gadsimta 90. gadiem darbojas mākslas, zinnes un tehnoloģiju krustcelēs. Dzimusi Rīgā 1969. gadā, viņa ir līdzdibināja RIXC Mākslas un zinnes centram, kas ir nozīmīgs jauno mediju mākslas un zinnes sadarbības centrs. Viņa ir profesore un Թ/ RTU kopīgās MACT doktorantūras programmas (Mediju māksla un radošās tehnoloģijas) līdzdirektore RTU Liepājas akadēmijā un Թ, kā arī pŧٲԾe Bāzeles Mākslas un dizaina akadēmijā FHNW Šveicē. Viņas kopīgie projekti ar Raiti Šmitu kā “smitesmits.com” sniedzas no agrīnā interneta radio līdz mākslīgā intelekta un uz XR balstītai mākslai, par kuriem saņemti tādi apbalvojumi kā Prix Ars Electronica un Falling Walls Science Breakthrough Award, kā arī starptautiskas izstādes lielākajās pasaules izstāžu zālēs. Kā profesore un MACT programmas galvenā pasniedzēja Šmite savieno akadēmisko vadību ar radošo praksi, izstrādājot mācību programmas, kas atspoguļo viņas starpdisciplināro metodoloģiju. Viņa ir pasniegusi MIT un citās labākajās iestādēs, un viņas mentorings doktorantūras studentiem uztur viņas interesi par jaunām imersīvām tehnoloģijām un progresīvām tehnoloģijām.

Artis Dzērve

Artis Dzērve ir slavens latviešu video un 3D kartēšanas mākslinieks, kurš izceļas ar inovatīviem video scenogrāfijas, digitālo instalāciju un projekciju kartēšanas darbiem. Ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi audiovizuālajā un interaktīvajā mākslā Dzērve ir kļuvis par nozīmīgu personību, integrējot digitālos medijus terī, operā un liela mēroga publiskos pasākumos. Īpašu atzinību izpelnījies ar saviem imersīvajiem video projektiem vadošajiem Latvijas teriem, tostarp Dailes terim un Latvijas Nacionālajai operai, kā arī starptautiskiem iestudējumiem Austrijā, Vācijā, Beļģijā un Francijā. Viņa radošie sasniegumi ir izpelnījušies tādus prestižus apbalvojumus kā Lielā Mūzikas balva un tera balva “Spēlmaņu nakts”, uzsverot viņa ietekmi uz mūsdienu scenogrāfiju. Dzērve studējis Hamburgas Mākslas akadēmijā performanču mākslas leģendas Marinas Abramovičas vadībā, kas veidojusi viņa eksperimentālo pieeju mediju mākslai. Viņa portfolio aptver video reklāmu, interaktīvas instalācijas un augsta līmeņa videomappinga projektus tādiem festivāliem kā “Staro Rīga” un koncertiem Arēnā Rīga. Kā pasniedzējs viņš dalās savā pieredzē Թ universitē, pasniedzot audiovizuālās mediju mākslas un digitālās scenogrāfijas kursus, kurus raksturo tehnoloģiju un mԾ𳦾ā redzējuma nevainojama saplūšana, konsekventi pārvarot robežas 3D kartēšanas un digitālās stāstu veidošanas jomā.

 Mg.art., Antra Cilinska

Antra Cilinska ir ievērojama latviešu kinoproducente, režisore un montāžas režisore, kas atzīta par nozīmīgu ieguldījumu dokumentālajā un spēlfilmu kino kopš 90. gadu sākuma. Dzimusi 1963. gada 12. martā Iecavā, Latvijā, viņa sāka savu karjeru kā filmu montāžas režisore Rīgas Kinostudijā, sadarbojoties ar pazīstamo režisoru Juri Podnieku starptautiski atzītajās dokumentālajās filmās, piemēram, “Vai viegli būt jaunam?”, “Sveiki, vai jūs mūs dzirdat?” un “Dzimtene”. Pēc Podnieka aiziešanas mūžībā Cilinska pabeidza viņa nepabeigtos projektus un kļuva par vienu no vadošajām personībām Latvijas kino. Kopš 1994. gada Cilinska ir neatkarīgās Jura Podnieka studijas režisore un producente, pārraugot daudzveidīgu dokumentālo, animācijas un spēlfilmu portfolio. Starp viņas atzītajiem darbiem ir filmas “Baltijas sāga” (2000), “Laimes formula” (2015), “Iemesti pasaulē” (2018) un filmas “Vai viegli būt jaunam?” turpinājums, par kuru Leipcigas kinofestivālā saņēma FIPRESCI balvu. Cilinskas filmas bieži pēta attiecības starp indivīdu un sabiedrību, un viņa izceļas ar savu sociāli angažēto pieeju. Līdztekus producēšanas darbam viņa kopš 2008. gada pasniedz montāžu un producēšanu Latvijas Kultūras akadēmijā, turpinot veidot nākamo Latvijas kinematogrāfistu paaudzi.

Dr. Aigars Ceplitis

Թ docents Dr. Aigars Ceplītis ir latviešu kinorežisors un pasniedzējs, kas pazīstams ar savām zināšanām audiovizuālo mediju, filmu montāžas un imersīvo kino tehnoloģiju jomā. Viņš ir Թ Lietišķo zinņu augstskolas Mediju un radošo tehnoloģiju fakultes dekāns, kur viņš ir arī doktorantūras programmas “Mediju māksla un radošās tehnoloģijas” administratīvais direktors un maģistra programmas “Jaunie mediji un audiovizuālā māksla” direktors. Viņa pasniegtās lekcijas aptver tādas tēmas kā filmu montāža, naratoloģija un 360° sfēriskais kino, atspoguļojot viņa ieguldījumu gan tradicionālajās, gan jaunākajās mākslas praksēs. Dr. Ceplītis ir ieguvis doktora grādu Rīgas Tehniskajā universitē, maģistra grādu kino zinnē Kalifornijas Mākslas institūtā (2004) un bakalaura grādu mākslas vēsturē Lorensa universitē (ASV). Viņš ir arī studējis tera režiju DePaul Universites Džona Gudmena drāmas skolā Čikāgā. Kā pētnieks viņš pēta 360 grādu stereoskopisko filmu naratīvo taksonomiju un publicējis publikācijas par digitālo stāstu stāstīšanu un mākslīgo intelektu. Papildus akadēmiskajam darbam viņš ir arī pieredzējis filmu montāžas režisors, kurš strādājis pie tādiem projektiem kā “Begletsy”, “Mazliet Ilgāk”, “Analog Days”, “Killers” un TV miniseriāla “Secrets of the Baltic Hotel”.

Dr. Efe Duyan

Թ asociētais profesors Dr. Efe Duyan, dzimis 1981. gadā Stambulā, kopš 2013. gada pasniedz teoriju, vēsturi un dizainu Mimar Sinan universitē. Veicot pētījumus un vieslekcijas, viņš ir sadarbojies ar vairākām universitēm, piemēram, Berlīnes Tehnisko universiti, Ca’ Foscari universiti, Minesotas Universiti, Stambulas Tehnisko universiti, Atalantas Universiti, Aiovas Universiti, Džordža Vašingtona Universiti un Masačūsetsas štata Bostonas Universiti. Efesas pŧٲԾības jomas ir laikmetīgais dizains, kritiskā dizaina perspektīvas, telpiskā pieredze, arhitektūras rakstniecība un teorija, agrīnais modernisms un Vidusjūras austrumu arhitektūras vēsture. Viņš ir studējis arhitektūru un filozofiju METU (bakalaura gr. – 2005), arhitektūras vēsturi un teoriju YTU (maģistra gr. – 2008) un arhitektūras vēsturi Mimar Sinan FAU (doktora gr. – 2013). Viņš ir arī starptautiski pazīstams kā dzejnieks un rakstnieks. Viņa dzeja ir tulkota vairāk nekā divdesmit piecās valodās un aicina uz daudziem literāriem pasākumiem visā pasaulē, tostarp Aiovas Universites Starptautisko rakstniecības programmu un Sentluisas Universites Hērsta profesora programmu.

Mg.art. Mihails Matvejenko

Mihails Matvejenko ir latviešu vizuālo efektu komponists un digitālo efektu mākslinieks, kas radies Rīgas studijā Vilks Studija/Vilks Productions, kur viņš pilnveidoja savas prasmes mūzikas video un reklāmas projektos, pirms sāka strād pie mākslas filmām. Viņš tiek uzskatīts par vienu no Latvijas vadošajiem specefektu speciālistiem un vēlāk iestājās Թ Universites kopīgajā maģistrantūras programmā “Jaunie mediji un audiovizuālā māksla”, lai padziļinu savas zināšanas mākslīgā intelekta rīku postprodukcijas jomā. Kopš 2017. gada Matvejenko fotoreālā kompozīcija ir izmantota tādās starptautiskās filmās kā Skybound (2017), Pocket Hercules: Naim Süleymanoglu (2019), Infinite Storm (2022) un somu-latviešu ģimenes fantāzija Antero Varovainen ja onnenkivi (2023). Strādājot kā ārštata darbinieks no Rīgas, viņš sniedz VFX pakalpojumus Eiropas un ASV studijām, vienlaikus uzraugot studentus un sadarbojoties ar Թ pŧٲԾības komandām, lai izstrādu mākslīgā intelekta vadītas darba plūsmas virtuālajai ražošanai.

Mg.art. Sabrina Durling – Jones

Sabrina ir kinorežisore un radošā tehnologe, kas koncentrējas uz datu un vizuālo stāstu stāstīšanu, izmantojot jau zināmas un jaunas (mākslīgā intelekta) tehnoloģijas. Viņas pašreizējo pētījumu un praktiskā darba centrā ir atmiņas, pārvietošanas un ētisku mākslīgā intelekta/mašīnmācīšanās (ML) lietojumu krustpunkts. Viņa ir noslēguma stadijā, lai pabeigtu doktorantūras studijas mediju mākslas un radošo tehnoloģiju jomā kopīgā doktorantūras programmā Թ Lietišķo zinņu universitē un Rīgas Tehniskajā universitē (Latvija). Viņas pētījumā tiek ierosina Steina ne-aktualites fenomenoloģija algoritmiskās atmiņas praksēm un eksperimentēts ar jauno tehnoloģiju izmantošanu, lai radītu iemiesotas atmiņas sajūtas. Viņa koncentrējas uz to, lai izstrādu pārvarēšanas sistēmu, kas var palīdzēt cilvēkiem, kuri dzīvo pārcelšanās apstākļos, pārorientēties tagadnē. Pirms atgriešanās akadēmiskajā vidē Sabrīnas profesionālā darbība ietvēra attālu pasaules reģionu iedzīvotāju, īpaši pirmo tautu/pirmo tautu, mācīšanu, kā izmantot digitālo mediju rīkus, lai stāstītu stāstus un saglabu valodas un kultūru, izmantojot kopienu vadītus projektus.

Mg.art. Andris Gauja

Andris Gauja ir latviešu kinorežisors, scenārists un producents, kurš strādā Rīgā. Viņš ir 2011. gadā dibinā neatkarīgā filmu producēšanas uzņēmuma Riverbed dibinājs. Gauja ir pazīstams ar saviem darbiem gan dokumentālajā, gan sižetiskajā kino, bieži vien pētot pārdomas rosinošas tēmas ar spēcīgu vizuālo stilu. Starptautisku atpazīstamību viņš pirmo reizi guva ar dokumentālo filmu “Ģimenes instinkts” (2010), kas ieguva Grand Prix festivālā AFI Docs (agrāk Silverdocs), tika nominēta kā labākā vidēja garuma dokumentālā filma festivālā IDFA (Amsterdama) un tika atlasīta vairāk nekā 25 starptautiskiem filmu festivāliem. Gauja debitēja ar pilnmetrāžas spēlfilmu “Izlaiduma gads” (“The Lesson”, 2014), kas pirmizrādi piedzīvoja Monreālas Pasaules filmu festivālā un kļuva par kases grāvēju Latvijā. Viņa nākamā spēlfilma “Tagad mūs nekas nevar apturēt” (“Nothing Can Stop Us Now”, 2019) saņēma deviņas Latvijas Nacionālās kino balvas nominācijas. Pēdējos gados Gauja ir atgriezies pie dokumentālā kino, pievēršoties zinniskām un metafiziskām tēmām, kā redzams viņa īsfilmā “Māksla skatīties” (2024), kas pirmizrādi piedzīvoja ArtDocFest Riga un bija daļa no viņa akadēmiskā darba Latvijas Kultūras akadēmijas doktorantūrā.

Pabeidzot doktorantūras studijas, studenti kļūst par profesionāliem mediju māksliniekiem, akadēmiskiem pētniekiem un sociāli aktīviem pilsoņiem, kas ieguvuši inovatīvu un kvalitatīvu mediju mākslas izglītību un kas ir arī spējīgi konkurēt darba tirgū, jo tiem piemīt nepieciešamās specifiskās zināšanas un prasmes darbā ar dažādām radošajām tehnoloģijām, kā arī apgūtas vadības un tirgzinības zināšanas.

Iegūtais akadēmiskais grāds ir priekšnoteikums ne tikai veiksmīgai individuālai darbībai mākslas, mediju, inovācijas tehnoloģiju un radošo industriju darba tirgū, bet arī akadēmiskajai karjerai augstākās izglītības iestādēs un starptautiska līmeņa pŧٲԾībā. Jaunās programmas absolventi būs labi sagatavoti piedalīties mūsdienu kultūras veidošanā visplašākajā izpratnē, darbojoties vietējās, valsts mēroga, Eiropas Savienības un starptautiskās organizācijās kā eksperti, konsultanti, rekomendāciju autori, un projektu vŧētāji, kā arī dažādu inovāciju ierosināji šjās organizācijās.

Studiju programmā ļoti svarīgs ir starptautiskais aspekts – mākslinieki-pētnieki, kas beiguši šo programmu, orientēsies starptautiskajā mediju mākslas vidē un apritē, kā arī būs spējīgi sniegt savu ieguldījumu turpmākajā mediju mākslas zinniskajā un izglītības attīstībā.

Doties Erasmus+ apmaiņas programmā var jebkurš doktorantūras students, kurš ir pabeidzis vismaz vienu studiju gadu bez akadēmiskiem un finanšu parādiem.
Students var doties studēt kādā no Թ partneruniversitēm. Studiju mobilites ilgums ir 2-12 mēneši.
Par studiju un prakses apmaiņas programmā pavadīto periodu ārvalstīs studentam nav jāmaksā, studiju maksu sedz partneraugstskola, bet students turpina apmaks Թ studiju maksu. Par ārvalstīs mobilites laikā pavadīto periodu studentam tiek piešķirta Erasmus+ stipendija, lai nosegtu transporta un uzturēšanās izmaksas.
Erasmus+ prakses mobilite paredz, ka students var iziet praksi kādā no sev interesējošajiem uzņēmumiem kādā no Erasmus+ programvalstīm. Par šo prakses periodu students saņem Erasmus+ stipendiju. Prakses mobilites ilgums ir 2-12 mēneši.

Kopš 2023./2024. akadēmiskā gada, informācija par studiju programmas pašnovŧējumu ir iekļauta studiju virziena progresa ziņojumā, kurš pieejams š𾱳.

2022./23

Pieteikšanās studijām

Lai pieteiktos studijām doktorantūrā, papildus ir:

  • Dzūپ pŧٲԾības pieteikumu asoc. prof. Dr. Aigaram Ceplītim: [email protected]
  • Aizpildiet tiešsaistes pieteikumu .

Doktora disertācijas pētījuma pieteikuma anketu var lejupielādēt Š vai saņemt uz e-pastu, sazinoties ar programmas administratīvo direktoru.

  • Docents, Dr. Aigars Ceplītis, Թ – doktora programmas direktors,
    TܲԾ: +371 25620270
    E-pasts: [email protected]
  • Docents, Dr. Christopher Hales, Թ – Studiju procesa direktors

Inese Makuševa
Vecākā studiju programmu administratore
Adrese
201, Durbes iela 4

    Sazinies ar mums

    To top