Notvert neredzamo
Tie bija 30 studenti, no kuriem 23 ieguva in啪enierzin膩t艈u bakalaura gr膩du arhitekt奴r膩 un pils膿tu pl膩no拧an膩 un 7 profesion膩lo ma模istra gr膩du arhitekt奴r膩 un arhitekta kvalifik膩ciju. Virst膿ma gan nosl膿guma darbiem, gan 黑料网爆吃瓜 arhitekt奴ras un dizaina fakult膩tes organiz膿tajai starptautiskajai konferencei RIXARCH 2024 ir ang募u termins blindspot, ko latvie拧u valod膩 nevar tulkot tie拧i, bet kam piem膿rojamas da啪膩das tulkojuma interpret膩cijas – aklais punkts, aklais plankums, neredzam膩 puse, nepaman墨t膩 lieta un citas. Ar墨 拧墨 j膿dziena skaidrojumu var uztvert da啪膩di. Pirmk膩rt, tas attiecin膩ms uz fiziolo模isko akl膩 plankuma j膿dzienu, kas defin膿 to k膩 optisk膩 nerva punktu uz t墨klenes un kas ir nejut墨gs pret gaismu. Liel膩koties m膿s pa拧i savu aklo punktu neredzam, jo smadzenes, savienojot inform膩ciju, ko pieg膩d膩 abas acis, vai izdarot secin膩jumus par to, kas aklaj膩 punkt膩 var膿tu atrasties, aizpilda tr奴ksto拧o fragmentu. Otrk膩rt, par aklo punktu var saukt ar墨 psiholo模isku tendenci nepaman墨t aizspriedumu ietekmi uz saviem nov膿rojumiem un spriedumiem, piem膿ram, dzimumu nevienl墨dz墨bu profesion膩laj膩 vid膿, stigmatiskus priek拧status vai tie拧i m膿r姆tiec墨gu tieksmi 拧is ne膿rt膩s t膿mas neredz膿t.
Izv膿l膿t膩s t膿mas m膿r姆is bija gana pla拧s un dzi募拧, lai iedvesmotu topo拧os absolventus pal奴koties uz jau ierast膩m viet膩m un aktualit膩t膿m caur 拧o prizmu un liktu paman墨t vai tie拧i uzmekl膿t apsl膿ptos (nepaman膩mos) izv膿l膿to t膿mu aspektus. Tikai 募aujoties pla拧ai br墨v墨bai un rado拧umam, 拧ie mekl膿jumi un eksperimenti var novest pie negaid墨tiem atkl膩jumiem, kas iedvesmo mesties nezin膩maj膩, pat projekt膿t 膩rpus pierastaj膩m teritorij膩m – nosl膿gumu darbos izv膿l膿t膩s teritorijas sniedzas tik t膩lu k膩 Kazahst膩na un Portug膩le, k膩 ar墨 pla拧i iestiepjas Latvijas lauku re模ionu dz墨l膿s. Nosl膿guma darbus v膿rt膿ja p膩rbaud墨juma komisija: LAS valdes priek拧s膿d膿t膩ja, Dr. arch. Linda Leit膩ne, goda profesors Andris Kronbergs (birojs 芦ARHIS arhitekti禄), arhitekts Ole Vigs (Ole Wiig) (Norv膿模ija/NSW), arhitekte Gunta Grikmane (birojs 芦Sarma Norde Arhitekti禄), arhitekts un fakult膩tes dek膩ns Rudolfs Dainis Smits (LV/US).
莫pa拧i izcelsim divus bakalaura un divus ma模istra programmas nosl膿guma darbus. Juta Linde ar bakalaura darbu Analogais Att膿ls: Z墨m膿jumu Loma Arhitekt奴r膩 (A da募a), Publisko vietu att墨st墨ba ar 芦akupunkt奴ras禄 metodi Maskavas for拧tates apkaim膿 (B da募a) p膿ta R墨gas pils膿tas ainavas, kuras caurvij tuk拧as, pamestas teritorijas, un 膿kas, kas pamaz膩m iet boj膩. Jutas izv膿l膿t膩 metode nodro拧ina iej奴t墨g膩ku pieeju pils膿tvides att墨st墨bai ar 墨slaic墨g膩m, eksperiment膩l膩m un viegli 墨stenojam膩m dizaina iniciat墨v膩m.
Projekta m膿r姆is ir risin膩t nov膩rt膩 atst膩t膩s publisk膩s zonas Maskavas for拧tates apkaim膿, lietojot akupunkt奴ras pils膿tpl膩no拧anas metodi. Analiz膿jot piecas viet膿jai pa拧vald墨bai piedero拧as lok膩cijas, tika izdar墨ti secin膩jumi par arhitekt奴ras instal膩ciju funkcij膩m, kas veicin膩tu katrai vietai atbilsto拧us publisk膩s telpas uzlabojumus un viet膿jo iedz墨vot膩ju iesaisti apkaimes dz墨v膿. Tika ier墨kotas sekojo拧as funkcijas: vieta d膩rzniec墨bai, b膿rnu sp膿募u laukums, pusaud啪u sp膿募u laukums, gr膩matu apmai艈as paviljons un tirdzi艈u paviljons. Instal膩cijas veidotas no pieejamiem materi膩liem t膩, lai t膩s b奴tu vienk膩r拧i mont膿jamas un 拧aj膩 proces膩 var膿tu iesaist墨t apkaimes iedz墨vot膩jus. Instal膩cijas kalpo k膩 pirmais solis izp膿t膿, veidojot dialogu starp jauno arhitekt奴ru un eso拧o vidi. Nov膿rojot, k膩 拧is funkcijas lieto un interpret膿 viet膿jie, var izdar墨t secin膩jumus par apkaimes potenci膩liem past膩v墨giem uzlabojumiem un arhitekt奴ru n膩kotn膿. Darba vad墨t膩js: MSc. arch. Ramons Kordova Gonzaless (Ramon Cordova Gonzalez).
Alise Liene Meis墨te sav膩 bakalaura darb膩 Arhitekt奴ra un automa拧墨nas. Est膿tikas uztvere (袗, 袙 da募a) apskat墨ja fenomenolo模isko sasaisti starp arhitekt奴ras un automa拧墨nu pasaul膿m. 芦Subjekt墨va izpratne par arhitekt奴ru un t膩di objekti k膩 automa拧墨na veido priek拧statu tam, ko redzam. Cilv膿ka skatiens un m奴sdienu konstrukciju virspus膿jais skaistums veido viena cilv膿ka vai sabiedr墨bas redz膿jumu. Formas, funkcijas un est膿tikas kop墨g膩 valoda rada telpu, kur膩 var atrast abu nozaru siner模iju. Piem膿ram, skats no automa拧墨nas, kas iem奴啪in膩ts fotogr膩fij膩, sniedz arhitekt奴ras un vides est膿tiku no cita skatpunkta, atst膩jot b奴tisku iespaidu.禄 P膿t墨juma m膿r姆is ir defin膿t arhitekt奴ras robe啪as saist墨b膩 ar automa拧墨nu pasauli un Latvijas kontekst膩 rad墨t v墨ziju projektam, kas kalpotu k膩 orientieris auto industrijas godin膩拧an膩. Arhitekt奴rai un automa拧墨n膩m ir cie拧a saikne dizaina pasaul膿 un ietekme uz cilv膿ku ikdienas dz墨vi da啪膩d膩s vid膿s. Projekta 墨steno拧ana var sekm膿t pozit墨vas p膩rmai艈as Latvijas auto kult奴r膩. Vado拧膩 dizaina pamatideja aizg奴ta no lidlauka ainaviski line膩r膩s tipolo模ijas, kas dab墨gi ar墨 veido saikni ar automa拧墨nu pasauli. Gan statisks, gan kust墨b膩 eso拧s auto dizains ietver 膩truma un p膩rvieto拧an膩s aspektu, kas maina arhitektonisko dizainu un telpas perspekt墨vu. K膩 arhitekt奴ras un automa拧墨nu saiknes fiziska reprezent膩cija blakus trasei izvietots g膩j膿ju ce募拧 (kust墨bas izj奴ta) un savdab墨ga tor艈a strukt奴ra (materi膩l膩s pasaules izj奴ta), kas apmekl膿t膩jam pied膩v膩 apl奴kot vair膩kus skatupunktus da啪膩dos l墨me艈os, k膩 ar墨 galerija (telpas izj奴ta) un automa拧墨nu centrs – izvietoti ar m膿r姆i kalpot vizu膩lai nozares populariz膿拧anai, papildin膩ti ar izst膩啪u telp膩m, auditoriju un auto dizaina/servisa zonu. Darba vad墨t膩js: Mg. arch. Reinis Pr膿delis. Katrinas Krasti艈as ikdienas nov膿rojumi 亩ekavas publiskaj膩 膩rtelp膩 iedvesmoja vi艈u ma模istra darba ietvaros risin膩t soci膩lu problem膩tiku ar telpisk膩s vides dizaina pal墨dz墨bu. Vi艈as ma模istra darba Mijiedarb墨bas veicin膩拧ana starp b膿rniem un senioriem: Starppaaud啪u saskarsmes telpas koncepts k膩 r墨ks publisku telpu projekt膿拧anai 亩ekav膩 (A da募a), Starppaaud啪u izgl墨t墨bas centrs 亩ekav膩 (B dala) p膿t墨juma konteksts tika apl奴kots glob膩l膩, re模ion膩l膩 (Latvijas) un lok膩l膩 (亩ekavas pils膿tas) m膿rog膩, t膩d膿j膩di apzinot izaicin膩jumus, kas saist墨ti ar sabiedr墨bas noveco拧anu, pieaugo拧o b膿rnu skaitu Pier墨gas pa拧vald墨b膩s un paaud啪u segreg膩ciju, paredzot iest膩des ierobe啪ota vecuma lietot膩jiem, k膩 ar墨 sar奴ko拧膩m paaud啪u komunik膩cijas iesp膿j膩m. P膿t墨jums identific膿 veidus, k膩 telpisk膩 vide var veicin膩t b膿rnu un senioru mijiedarb墨bu, mazin膩t senioru vientul墨bas saj奴tu un sekm膿t pieredzes apmai艈u starp da啪膩d膩m paaudz膿m.
Diplomdarba projekt膩 tika lietoti teor膿tiskaj膩 p膿t墨jum膩 veiktie secin膩jumi, metodolo模ija un izstr膩d膩t膩s starpdisciplin膩r膩s projekt膿拧anas vadl墨nijas, adapt膿jot teor膿tiskos principus re膩las vides apst膩k募os. Projekta konceptu膩l膩 ideja aizg奴ta no 亩ekavas mazd膩rzi艈u teritorijas, kur senioru d膩rzos ir zonas b膿rniem ar m膩ji艈膩m kokos. Tas atspogu募o starppaaud啪u mijiedarb墨bas veicino拧u vidi un to, ka b膿rniem un senioriem svar墨ga ir laika pavad墨拧ana dab膩, k膩 ar墨 da啪膩da priv膩tuma funkcion膩l膩s zonas – gan kur pab奴t vienatn膿, gan kur socializ膿ties. Telpu, funkciju un zonu izvieto拧anas proces膩 tika r奴p墨gi izv膿rt膿tas funkcion膩l膩s, fizisk膩s un vizu膩l膩s saiknes, nodro拧inot p膩rdom膩tu iek拧telpas un 膩rtelpas pl膩nojumu un l墨dz ar to da啪膩das b膿rnu un senioru komunik膩cijas iesp膿jas. Darba vad墨t膩js: MSc. Urbanism J膩nis B膿rzi艈拧.
Nosl膿gum膩 pag膩ju拧膩 gada apspriest膩k膩 P膩rdaugavas publisk膩 膩rtelpa – Uzvaras parks un t膩 terapeitiska atdz墨vin膩拧ana Lindas Tinusas ma模istra darb膩 Vietas terapija – pag膩tnes traumu dziedin膩拧ana, izmantojot m膩kslu Uzvaras parka identit膩tes sl膩艈o拧anai (A da募a), Vietas terapija – Uzvaras parka apvieno拧ana iepludinot m膩kslu – Latvijas Modern膩s m膩kslas muzejs (B da募a).
Uzvaras parka salauztais statuss radies pak膩peniski jau t膩l膩k膩 pag膩tn膿 – pirms Ukrain膩. Kara aizs膩kums bija viens no gr奴dieniem p膩rmai艈膩m un kopienu, politisko sp膿ku, apkaimes iedz墨vot膩ju un parka viesu ideolo模iju sadursm膿m – parka n膩kotnes veidola mai艈ai. Kaut ar墨 parks p膿d膿jo p膩ris gadu laik膩 piedz墨vojis p膩rmai艈as, t膩 potenci膩ls b奴t par noz墨m墨gu vietu viet膿jiem iedz墨vot膩jiem v膿l nav piepild墨jies.
M膩ksla ir sabiedr墨bas grupu starpniece, kura sp膿j run膩t visiem uztveram膩 un individu膩li interpret膿jam膩 valod膩, kas ir platforma neierobe啪otai diskusijai. Otrs R墨gas pils膿tas nepiepild墨tais potenci膩ls un b奴tisks kult奴ras robs sabiedr墨b膩 ir nepiecie拧am墨ba p膿c m膩jvietas latvie拧u laikmet墨gajai m膩kslai. Uzvaras parka tr墨sdesmit se拧u hekt膩ru teritorija ar sadrumstalotu identit膩ti var膿tu g奴t labumu no simbiotisk膩m attiec墨b膩m jeb m膩kslas pievieno拧anas parkam dziedino拧膩 veid膩. Izstr膩d膩t膩 darba m膿r姆is ir atrast jut墨gu terapijas metodi, lai savienotu no拧姆irt膩s teritorijas un sal膩p墨tu Uzvaras parka trauslo identit膩ti, atmi艈as un uztveri, kas tika realiz膿ts, izstr膩d膩jot sl膩艈u terapijas metodi: saglab膩jot un izce募ot eso拧o nepabeigto un nepiln墨go parka ainavu un t膩s v膿rt墨bas – v膿sturi, aktivit膩tes un dabu – sapludinot kop膩 ar urb膩n膩s m膩kslas terapijas l墨dzekli. 膾kas galvenais koncepts bija iek募auties park膩 un rad墨t platformu m膩kslai, kura k膩 b膩ka sp墨d no 膧genskalna l墨膷a krasta un aicina jaunus viesus uz R墨gas papla拧in膩to kult奴ras centru (ari pa 奴dens ce募iem). 膾ka park膩 un parks 膿k膩 – sasaiste ar dabu ir noz墨m墨g膩k膩 da募a 膿kas formas izveid膿, pak募aujoties eso拧ajiem kokiem, saglab膩jot eso拧o ainavu, to izce募ot un veidojot muzeja ritumu t膩, lai muzeja viesi nezaud膿tu saikni ar za募o strukt奴ru, radot kabatas, kur膩s izst膩dit ier膩m膿tos main墨gos parka skatus, tai skait膩 skatu uz R墨gas v膿sturisko centru, kas ier膩m膿ts galvenaj膩 izst膩啪u z膩l膿. Darba vad墨t膩ji: Dr. arch. Ilze Paklone un Mg. Theol. B. arch. Rudolfs Dainis 艩mits.
Juta Linde, bakalaura darbs 芦Publisko vietu att墨st墨ba ar 芦akupunkt奴ras禄 metodi Maskavas for拧tates apkaim膿禄.
Katr墨na Krasti艈a, ma模istra darbs 芦Starppaaud啪u izgl墨t墨bas centrs 亩ekav膩禄.
Linda Tinusa, ma模istra darbs 芦Vietas terapija – Uzvaras parka apvieno拧ana iepludinot m膩kslu – Latvijas Modern膩s m膩kslas muzejs禄.
Alise Meis墨te, bakalaura darbs 芦Arhitekt奴ra un automa拧墨nas. Est膿tikas uztvere禄.
Teksta autore: Bakalaura studiju programmas “Arhitekt奴ra”direktore: ZANE V膾JA, MG. ARCH