Mediju un radošo tehnoloģiju fakultāte Archives - Թ.lv /program-faculties/mediju-un-radoso-tehnologiju-fakultate/ Mon, 23 Feb 2026 09:40:13 +0000 lv-LV hourly 1 /wp-content/uploads/2025/07/android-chrome-512x512-1-150x150.png Mediju un radošo tehnoloģiju fakultāte Archives - Թ.lv /program-faculties/mediju-un-radoso-tehnologiju-fakultate/ 32 32 Mediju māksla un radošās tehnoloģijas /program/mediju-maksla-un-radosas-tehnologijas/ Thu, 27 Jul 2023 11:37:12 +0000 /?post_type=program&p=4463 The post Mediju māksla un radošās tehnoloģijas appeared first on Թ.lv.

]]>

Doktora studiju programma „Mediju māksla un radošās tehnoloģijas”, kas balstīta uz praksē balstītu mākslas pŧٲԾību un digitālo tehnoloģiju transformatīvo ietekmi, piedāvā rūpīgu, augsta līmeņa apmācību digitālo rīku lietojumā dažādās mediju vidēs, imersīvās platformās un audiovizuālajās mākslās. Programma veicina oriģinālu, neatkarīgu pŧٲԾību, kas risina globālos kultūras, ekonomikas, sociālos un politiskos jautājumus. Integrējot jaunākās tehnoloģijas radošajā pŧٲԾībā, programma veido spēcīgas profesionālās saites starp radošajām industrijām un biznesa sektoru.

Studiju programmas mērķis

Programmas mērķis ir sagatavot konkurētspējīgus, uz pŧٲԾību orientētus profesionāļus – māksliniekus, kuri pārvalda daudzpusīgas zināšanas par jaunajām tehnoloģijām, audiovizuālajām mākslām un digitālās kultūras procesiem, kuri ir apguvuši specifiskas prasmes mākslas darbu un inovatīvu mediju produktu radīšanā, zinātniskajā pŧٲԾībā un radošu projektu realizēšanā, un kuri ir konkurētspējīgi mākslas, inovācijas tehnoloģiju un radošo industriju darba tirgū, vai ir veiksmīgi akadēmiķi augstākās izglītības iestādēs, un kuri veic oriģinālu un neatkarīgu pŧٲԾību – jaunu zināšanu radīšanu – digitālo mediju un audiovizuālajā mākslā un inovācijas tehnoloģiju radošā izmantošanā, un kurai ir ietekme uz kultūru, ekonomiku, politiku un sociālo sfēru gan Latvijā, gan ārpus tās.

Balstoties uz “praksē balstītas” pŧٲԾības principu, šī doktora studiju programma ir starpnozaru un uz inovācijām vērsta iniciatīva digitālajā mākslā un audiovisuālajos medijos, kas apvieno mԾ𳦾o jaunradi ar zinātniski tehnoloģisko inovāciju un kritiski analītisko metodoloģiju. Programmas pamatpieeja ir veicināt vidi, kurā pati prakse – definēta kā aktīvs mԾ𳦾ās jaunrades process, kritiskā refleksija un no tā izrietošā jaunas teorijas un zināšanu radīšana – ir mԾ𳦾ās pŧٲԾības centrālais veids. Šajā pŧٲԾībā iesaistītie mākslinieki tiek uzskatīti par “reflektējošiem praktiķiem”.

Lekcijas notiek klātienē trīs reizes gadā vienas nedēļas kolokviju formātā. Starp kolokvijiem studijas tiek atbalstītas tiešsaistes mācību vidē un ar attālināta formāta konsultācijām un projektu izstrādi ārējās vietās, piemēram, radošo industriju centros, NVO, valsts iestādēs, laboratorijās, pŧٲԾības centros un augstākās izglītības iestādēs, kā arī tīklotajās kopienās. PŧٲԾība, kas veikta sadarbībā ar ārējām institūcijām, tiek izstrādāta individuāli ar zinātniskās uzraudzības grupas atbalstu.

Programmas mācību plāns ir izstrādāts, lai nodrošinātu visu studiju rezultātu sasniegšanu, un tas ir strukturēts šādi:

A daļa: PŧٲԾības pamati (Obligātā komponente) – 63 ECTS

Šis pamata modulis sniedz būtisku teorētisko bāzi doktora darbam. Tas ietver kursus: PŧٲԾības pamati (A1), Tēmas un pŧٲԾības procesi (A2) un PŧٲԾības kritika (A3).

B daļa: Galvenā mԾ𳦾ā pŧٲԾība un eksāmeni – 120 ECTS

Šī daļa ir veltīta studenta neatkarīgajai pŧٲԾībai un tās novŧēšanai.

B1. Progresa pārskati un novŧŧܳ: Ikgadēji pārskati, lai sekotu līdzi promocijas darba projekta attīstībai.

B2. Galvenā mԾ𳦾ā pŧٲԾī: Programmas kodols, kas ietver studenta primāro mԾ𳦾o un akadēmisko pŧٲԾības projektu: disertācijas dizainu un izstrādi (104 ECTS).

B3. Gala eks峾Ծ: Būtiska komponente absolvēšanai, kas noslēdz programmu ar visaptverošu akadēmisko novŧējumu (8 ECTS) un sastāv no diviem eksāmeniem:

  • Doktora eks峾Բ: Praktisks eksāmens, kurā students prezentē un publiski aizstāv vienu, visaptverošu mākslas pŧٲԾības projektu, kas izstrādāts trīs gadu laikā. Aizstāvēšanai jāpierāda spēja veikt oriģinālu, akadēmiski nozīmīgu pētījumu un diskutēt par tā rezultātiem, metodoloģiju un atradumiem.
  • Angļu valodas eks峾Բ: Novŧē studenta spēju efektīvi lietot angļu valodu akadēmiskajā un profesionālajā vidē. Tiek vŧētas gan receptīvās prasmes (klausīšanās), gan produktīvās prasmes (rakstīšana, runāšana), īpašu uzmanību pievēršot spējai prezentēt un diskutēt par pŧٲԾības atradumiem starptautiskajā akadēmiskajā kopienā.

C daļa: Kolēģiālā atzīšana (Izvēles komponente) – 15 ECTS

Šis modulis ļauj studentiem izvēlēties kursus papildu specializētu prasmju apguvei.

Studiju programmas uzdevumi:

  1. Nodrošināt mērķtiecīgu un kvalitatīvu studiju procesu, sniedzot studentiem nepieciešamo atbalstu zināšanu un prasmju papildināšanā un pŧٲԾībā, un piesaistot studiju programmai un pŧٲԾībai mediju mākslas un radošo tehnoloģiju jomas profesionāļus un akadēmiķus.
  2. Attīstīt mediju mākslas un radošo tehnoloģiju studijām un pŧٲԾībai atbilstošu radošu vidi un piedāvāt daudzpusīgu, starpdisciplināru akadēmisko izglītību, nepārtraukti papildināt materiālo un tehnisko bāzi, un attīstīt sadarbību ar radošajām industrijām un laikmetīgās kultūras organizācijām.
  3. Stimulēt studentu radošo potenciālu inovatīvu ideju izstrādē, pilnveidot profesionalitātei un pŧٲԾības darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas un piedāvāt daudzpusīgas iespējas pŧٲԾības projektu prezentācijai.
  4. Nodrošināt studentiem daudzpusīgas iespējas līdzdarboties partneraugstskolu un partnerorganizāciju sadarbības tīklā un tā iniciētajos projektos, stimulēt mākslas pŧٲԾības projektu integrāciju citās zinātņu nozarēs, kā arī starptautisku atpazīstamību.
  5. Nostiprināt izpratni par kultūrā balstītu ekonomiku, sniegt studentiem nepieciešamo atbalstu zināšanu un prasmju papildināšanā un pŧٲԾībā, nodrošinot studentiem iespējas līdzās kultūras projektu vadības prasmei un pieredzei apgūt uzņēmējdarbības zināšanas.
  6. Nodrošināt visaugstākā līmeņa zināšanu apguvi studentiem, kuri pēc absolvēšanas var kļūt par ekspertiem, rekomendāciju autoriem un projektu vŧētājiem valsts mēroga, Eiropas Savienības un starptautiskās organizācijās.un projektu vŧētājiem nacionālās un starptautiskās organizācijās.

Sasniedzamie studiju rezultāti:

Iegūstamais grāds – Zinātņu doktors (Ph.D.) humanitārajās un mākslas zinātnēs – atspoguļo programmas mērķi: apvienojot abu universitāšu resursus un pieredzi, programma īsteno augstas kvalitātes un inovatīvas akadēmiskās doktora studijas humanitāro zinātņu un mākslas apakšnozarē “Citas humanitārās zinātnes un māksla, ieskaitant radošo industriju zinātnes”. Absolventi ir sagatavoti akadēmiskajai karjerai vai darbībai radošajās industrijās. Pēc studiju pabeigšanas viņi būs profesionāli mediju mākslinieki un pētnieki, kuriem piemīt padziļināta izglītība mediju mākslā un speciālas zināšanas par radošajām tehnoloģijām un vadību.

Programmas mācību rezultāti ir saskaņoti ar Eiropas Kvalifikāciju ietvara (EQF) un Latvijas Kvalifikāciju ietvara (LQF) 8. līmeni, kā arī ar Eiropas Kvalifikāciju ietvara trešā cikla standartiem augstākās izglītības zonai. Programmas noslēgumā doktorants:

1. Pārzina un izprot aktuālākās zinātniskās teorijas un atziņas, pārvalda pŧٲԾības metodoloģiju un mūsdienu pŧٲԾības metodes mediju mākslas un radošo tehnoloģiju nozarē un dažādu jomu saskarē;
2. Spēj patstāvīgi izvŧēt un izvēlēties zinātniskiem pētījumiem atbilstošas metodes, veic ieguldījumu zināšanu robežu paplašināšanā un dod jaunu izpratni esošām zināšanām un to pielietojumiem praksē, īstenojot būtiska apjoma oriģinālu pētījumu, no kura daļa ir starptautiski citējamu publikāciju līmenī;

3. Spēj gan mutiski, gan rakstiski komunicēt par mediju mākslas un radošajām tehnoloģijām ar plašākām zinātniskajām aprindām un sabiedrību kopumā;
4. Spēj patstāvīgi paaugstināt savu zinātnisko kvalifikāciju, īstenot zinātniskus projektus, gūstot zinātnes nozares starptautiskiem kritērijiem atbilstošus sasniegumus,

5. Spēj vadīt pŧٲԾiskus vai attīstības uzdevumus uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, kur nepieciešamas plašas pŧٲԾiskas zināšanas un prasmes;
6. Spēj veikt patstāvīgu, kritisku analīzi, sintēzi un izvŧēšanu, risināt nozīmīgus pŧٲԾiskus vai inovāciju uzdevumus, patstāvīgi izvirzīt pētījuma ideju, plānot, strukturēt un vadīt liela apjoma zinātniskus projektus, tajā skaitā starptautiskus;

7. Spēj pieņemt zinātniski pamatotus lēmumus problēmu risinājumos un argumentēti aizstāv savu viedokli;
8. Spēj vadīt, koordinēt daudzdisciplināras mediju mākslas un radošo tehnoloģiju komandas un strādāt, sadarbojoties starptautiskā kontekstā;

9. Demonstrē vērā ņemamu autoritāti, inovāciju, autonomiju, zinātnisko un profesionālo patstāvību un pastāvīgu nodošanos jaunu ideju vai procesu attīstībai darba vai mediju jomas avangardā, ieskaitot pŧٲԾību.

Kolokviji notiek , Durbes ielā 4 – objektā, kas aprīkots ar video, skaņu un montāžas studijām. Doktoranti var iegūt kredītpunktus, piedaloties kopīgos radošos semināros partneriestādē (Īrija), kā arī starptautiskās zinātniskās konferencēs, piemēram, “Open Fields” un “Renewable Futures”, ko atbalsta tīkls ar vairāk nekā 60 universitātēm.

Akadēmiskā doktora studiju programma ir starpdisciplināra un uz inovācijām vērsta. Tā balstās prakses vadītā (practice-led) digitālās mākslas un audiovizuālo mediju pŧٲԾībā, kurā tiek apvienota mԾ𳦾ā jaunrade, zinātniski tehnoloģiskās inovācijas un kritiski analītiskās pŧٲԾības metodes.

Programmas mērķis ir sagatavot konkurētspējīgus profesionāļus ar daudzpusīgām prasmēm, zināšanām un praktisku pieredzi mākslas darbu radīšanā un inovatīvu mediju projektu producēšanā, radošu digitālās kultūras projektu realizēšanā, kā arī zinātniskajā pŧٲԾībā un jaunu zināšanu radīšanā. Iegūtais akadēmiskais grāds ir priekšnoteikums ne tikai veiksmīgai individuālai darbībai mākslas, mediju, inovācijas tehnoloģiju un radošo industriju darba tirgū, bet arī akadēmiskajai karjerai augstākās izglītības iestādēs.

Moduļu apraksti Studiju programmas plāns

Studiju veids

Programma tiek īstenota “zema rezidences” (low-residency) formātā, prioritāti piešķirot attālinātam individuālam pŧٲԾības darbam. Akadēmisko struktūru balsta trīs obligāti ikgadēji klātienes simpoziji intensīvu kolokviju veidā (katrs 1 nedēļu). Pirmais kolokvijs notiek februārī Rīgā (vada Թ), otrais (vasaras) ir izbraukuma sesija (piemēram, centrā SERDE, Aizputē), un trešais (rudens) atkal Թ.

Starp sesijām notiek individuāls pŧٲԾības darbs sadarbībā ar zinātniskajiem vadītājiem un programmas ekspertiem. Šis elastīgais modelis ļauj pētniekiem veikt augstākā līmeņa, starpnozaru studijas, nepārvietojoties vai nepārtraucot savu profesionālo darbību.

Trešā gada beigās notiek gala priekšaizstāvēšanas eksāmens angļu valodā. Pēc tā veiksmīgas nokārtošanas un kursu daļas pabeigšanas kandidāts pāriet pie formālās disertācijas aizstāvēšanas. Šī pēdējā fāze parasti ilgst 3 līdz 12 mēnešus, beigoties Zinātņu doktora grāda piešķiršanai.

ņšԲ prasības:

– Otrā cikla augstākā izglītībā: akadēmiskais vai profesionālais humanitāro zinātņu maģistra grāds humanitārajās un mākslas nozares grupā, Mūzika, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē, kā arī citās humanitārās un mākslas zinātnēs, tai skaitā radošās industrijas zinātnēs:

– angļu valodas prasmes vismaz B2 līmenī;

– iestājpārbaudījums

vai

– Otrā cikla augstākā izglītībā: akadēmiskais vai profesionālais maģistra grāds citās humanitārās un mākslas zinātnēs (Vēsture un arheoloģija, Valodniecība un literatūrzinātne, Filozofija, ētika un reliģija), sociālo zinātņu, izglītības zinātņu, inženierzinātņu, datorzinātņu vai citā nozarē, u.tml.;

– darba pieredze profesionālās mԾ𳦾ās jaunrades darbā kā autoram vai pašnodarbinātai personai/ darbs radošo industriju, kultūras, mākslas vai mūzikas nozarē (vismaz 24 mēneši) vai apgūti studiju kursi humanitāro un mākslas zinātņu jomā vismaz 12 KP  (18 ECTS) apjomā:

  1. mākslas vēsture vai mākslas teorija vismaz 4 KP  (6 ECTS)  apjomā,
  2. filozofija, kultūras vēsture vai kultūras teorija vismaz 4 KP  (6 ECTS)  apjomā,
  3. Jauno mediju māksla, audiovizuālā māksla vai dizains vismaz 4 KP  (6 ECTS)  apjomā;

– angļu valodas prasmes vismaz B2 līmenī;

– ܻīܳ.

Lūdzam iepazīties ar uzņemšanas noteikumiem, kas publicēti mūsu mājaslapas sadaļā Nāc studēt -> ņšԲ noteikumi

Dr. Ieva Gintere

Թ asociētā profesore Dr. Ieva Gintere ir izcila akadēmiķe, kas specializējas mūsdienu estētikā, mūzikas teorijā un digitālajās tehnoloģijās. Dr. Ieva Gintere ieguvusi vijoļspēles grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (1999), maģistra grādu Latvijas Kultūras akadēmijā (2002) un Latvijas Universitātē (2004), kā arī doktora grādu laikmetīgajā muzikoloģijā (2014), studējot doktorantūrā Parīzes-X Nanteras Universitātē. Kopš 2015. gada viņa strādā arī par vadošo pŧٲԾi Vidzemes Augstskolā, kur viņas pētījumi koncentrējas uz starpdisciplināru metodoloģiju un moderno tehnoloģiju integrēšanu ar mākslas teoriju, kā arī ir pioniere digitālo mākslas spēļu izstrādē, īstenojot tādus projektus kā “ telpa” un “ImGame” laikmetīgās mākslas izglītībai. Viņa ir piedalījusies starptautiskās publikācijās, uzstājusies Eiropas konferencēs, sadarbojusies ar institūcijām Grieķijā, Ungārijā un Francijā, kā arī lasījusi lekcijas Gruzijā, Rumānijā un Latvijā.

Dr. Ellen Pearlman

Թ vecākā pŧٲԾe un docente Dr. Ellen Pearlman ir imersīvo un mākslīgā intelekta mediju māksliniece, kritiķe, kuratore un pedagoģe, kas strādā Mediju un radošo tehnoloģiju fakultātē. Viņa ir ieguvusi doktora grādu digitālajos medijos Honkongas Pilsētas universitātē, pievēršoties apziņas, uzraudzības un biometrisko tehnoloģiju pŧٲԾībai, izmantojot inovatīvu mākslu. Dr. Pērlmane ir pazīstama ar tādiem novatoriskiem darbiem kā smadzeņu viļņu opera “Noor”, mākslīgā intelekta vadītais “AIBO” un Lumen balvas finālists “Language Is Leaving Me”. Viņas karjeras laikā viņa ir bijusi Fulbraita stipendiāte Varšavas Universitātē, MIT pŧٲԾe un Ņujorkas Universitātes viespŧٲԾe, kā arī ieņēmusi vadošus amatus Art-A-Hack™ un Ņujorkas Volumetrijas biedrībā. Viņa ir saņēmusi nozīmīgus apbalvojumus, piemēram, ES Vertigo STARTS laureātes un vairākas Fulbraita balvas, un viņas pētījumi un radošie projekti ir prezentēti vadošajās konferencēs un institūcijās visā pasaulē.

Dr. Pierre Jolivet

Dr. Pjērs Jolivets (Pierre Jolivet), Mediju un radošo tehnoloģiju fakultātes galvenais loceklis, ir starptautiski atzīts skaņu mākslinieks un komponists, kas vislabāk pazīstams ar saviem novatoriskajiem darbiem ar pseidonīmu Pacific 231. Savu karjeru sācis 20. gadsimta 80. gadu sākumā, Jolivets bija franču pionieris industriālās un spēka elektronikas mūzikas ainā, bet pēc tam viņa prakse attīstījās ambientās un abstraktās elektroniskās skaņas virzienā. Viņa plašā diskogrāfija pārsniedz divdesmit albumus, kuros iekļautas daudzas starptautiskas sadarbības. Jolivet darbs pēta skaņas un telpas robežas, bieži vien to realizējot multimediju performancēs un instalācijās, piemēram, Stif(f)le, Im’shi, Espace Altéré un audiovizuālajā izrādē Micromega, kas tika prezentēta dažādās valstīs. Viņš ir devis ieguldījumu šajā jomā arī kā Luidži Rusolo žūrijas loceklis, kas ir prestižā starptautiskā balva akustiskās mūzikas jomā. Dr. Pjērs Jolivets ir ieguvis maģistra grādu digitālajā pasaulē ar izcilību Nacionālajā mākslas un dizaina koledžā (National College of Art and Design) un Dublinas Universitātes koledžā ieguvis doktora grādu skaņas mākslas un sensorās uztveres jomā. Viņa akadēmiskās un pŧٲԾiskās intereses ir vērstas uz skaņas, sensoru un imersīvās vides krustpunktiem, un nesenajos darbos viņš pētīja saikni starp skaņas mākslu un sensoro praksi.

Dr. Christopher Hales

Թ docents Dr. Haleiss 2006. gadā ieguva doktora grādu interaktīvo filmu mākslā Londonas Karaliskajā mākslas koledžā (Royal College of Art), viņa disertācijas nosaukums bija “Rethinking the Interactive Movie”. Viņa akadēmiskais pamats ietver maģistra grādu interaktīvajā multimedijā, ko viņš ieguva 1994. gadā Karaliskajā mākslas koledžā. Savas karjeras laikā viņš ir strādājis par pēcdoktorantūras pētnieku Austrumlondonas Universitātes SMARTlab centrā un pasniedzis kā vecākais pasniedzējs Rietumanglijas Universitātes , mediju un dizaina fakultātē. Viņa plašā pasniedzēja pieredze ietver vairāk nekā 125 semināru vadīšanu visā Eiropā par interaktīvo filmu veidošanu un mākslīgā intelekta uzlaboto mediju radīšanu, īpašu uzmanību veltot Baltijas valstīm, kur viņš regulāri pasniedz kopš 2002. gada. Pašlaik viņš vada progresīvus pētījumus, ko dēvē par “latento revolūciju” filmu veidošanā, pētot, kā mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās pārveido eksperimentālo kino, izmantojot neironu tīklus un ģeneratīvos adversāros tīklus (GAN). Viņa darbs savieno tradicionālās kinematogrāfijas prakses ar jaunajām mākslīgā intelekta tehnoloģijām, izvirzot viņu priekšplānā mūsdienu diskusijās par radošo mediju ražošanas nākotni.

Dr. Rasa Šmite

Dr. Rasa Šmite ir vadošā Latvijas un starptautiskā jauno mediju māksliniece, pŧٲԾe un inovatore, kas kopš 20. gadsimta 90. gadiem darbojas mākslas, zinātnes un tehnoloģiju krustcelēs. Dzimusi Rīgā 1969. gadā, viņa ir līdzdibinātāja RIXC un zinātnes centram, kas ir nozīmīgs jauno mediju mākslas un zinātnes sadarbības centrs. Viņa ir profesore un Թ/ RTU kopīgās MACT doktorantūras programmas (Mediju māksla un radošās tehnoloģijas) līdzdirektore RTU Liepājas akadēmijā un Թ, kā arī pŧٲԾe Bāzeles un dizaina akadēmijā FHNW Šveicē. Viņas kopīgie projekti ar Raiti Šmitu kā “smitesmits.com” sniedzas no agrīnā interneta radio līdz mākslīgā intelekta un uz XR balstītai mākslai, par kuriem saņemti tādi apbalvojumi kā Prix Ars Electronica un Falling Walls Science Breakthrough Award, kā arī starptautiskas izstādes lielākajās pasaules izstāžu zālēs. Kā profesore un MACT programmas galvenā pasniedzēja Šmite savieno akadēmisko vadību ar radošo praksi, izstrādājot mācību programmas, kas atspoguļo viņas starpdisciplināro metodoloģiju. Viņa ir pasniegusi MIT un citās labākajās iestādēs, un viņas mentorings doktorantūras studentiem uztur viņas interesi par jaunām imersīvām tehnoloģijām un progresīvām tehnoloģijām.

Artis Dzērve

Artis Dzērve ir slavens latviešu video un 3D kartēšanas mākslinieks, kurš izceļas ar inovatīviem video scenogrāfijas, digitālo instalāciju un projekciju kartēšanas darbiem. Ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi audiovizuālajā un interaktīvajā mākslā Dzērve ir kļuvis par nozīmīgu personību, integrējot digitālos medijus teātrī, operā un liela mēroga publiskos pasākumos. Īpašu atzinību izpelnījies ar saviem imersīvajiem video projektiem vadošajiem Latvijas teātriem, tostarp Dailes teātrim un Latvijas Nacionālajai operai, kā arī starptautiskiem iestudējumiem Austrijā, Vācijā, Beļģijā un Francijā. Viņa radošie sasniegumi ir izpelnījušies tādus prestižus apbalvojumus kā Lielā Mūzikas balva un teātra balva “Spēlmaņu nakts”, uzsverot viņa ietekmi uz mūsdienu scenogrāfiju. Dzērve studējis Hamburgas akadēmijā performanču mākslas leģendas Marinas Abramovičas vadībā, kas veidojusi viņa eksperimentālo pieeju mediju mākslai. Viņa portfolio aptver video reklāmu, interaktīvas instalācijas un augsta līmeņa videomappinga projektus tādiem festivāliem kā “Staro Rīga” un koncertiem Arēnā Rīga. Kā pasniedzējs viņš dalās savā pieredzē Թ universitātē, pasniedzot audiovizuālās mediju mākslas un digitālās scenogrāfijas kursus, kurus raksturo tehnoloģiju un mԾ𳦾ā redzējuma nevainojama saplūšana, konsekventi pārvarot robežas 3D kartēšanas un digitālās stāstu veidošanas jomā.

 Mg.art., Antra Cilinska

Antra Cilinska ir ievērojama latviešu kinoproducente, režisore un montāžas režisore, kas atzīta par nozīmīgu ieguldījumu dokumentālajā un spēlfilmu kino kopš 90. gadu sākuma. Dzimusi 1963. gada 12. martā Iecavā, Latvijā, viņa sāka savu karjeru kā filmu montāžas režisore Rīgas Kinostudijā, sadarbojoties ar pazīstamo režisoru Juri Podnieku starptautiski atzītajās dokumentālajās filmās, piemēram, “Vai viegli būt jaunam?”, “Sveiki, vai jūs mūs dzirdat?” un “Dzimtene”. Pēc Podnieka aiziešanas mūžībā Cilinska pabeidza viņa nepabeigtos projektus un kļuva par vienu no vadošajām personībām Latvijas kino. Kopš 1994. gada Cilinska ir neatkarīgās Jura Podnieka studijas režisore un producente, pārraugot daudzveidīgu dokumentālo, animācijas un spēlfilmu portfolio. Starp viņas atzītajiem darbiem ir filmas “Baltijas sāga” (2000), “Laimes formula” (2015), “Iemesti pasaulē” (2018) un filmas “Vai viegli būt jaunam?” turpinājums, par kuru Leipcigas kinofestivālā saņēma FIPRESCI balvu. Cilinskas filmas bieži pēta attiecības starp indivīdu un sabiedrību, un viņa izceļas ar savu sociāli angažēto pieeju. Līdztekus producēšanas darbam viņa kopš 2008. gada pasniedz montāžu un producēšanu Latvijas Kultūras akadēmijā, turpinot veidot nākamo Latvijas kinematogrāfistu paaudzi.

Dr. Aigars Ceplitis

Թ docents Dr. Aigars Ceplītis ir latviešu kinorežisors un pasniedzējs, kas pazīstams ar savām zināšanām audiovizuālo mediju, filmu montāžas un imersīvo kino tehnoloģiju jomā. Viņš ir Թ Lietišķo zinātņu augstskolas Mediju un radošo tehnoloģiju fakultātes dekāns, kur viņš ir arī doktorantūras programmas “Mediju māksla un radošās tehnoloģijas” administratīvais direktors un maģistra programmas “Jaunie mediji un audiovizuālā māksla” direktors. Viņa pasniegtās lekcijas aptver tādas tēmas kā filmu montāža, naratoloģija un 360° sfēriskais kino, atspoguļojot viņa ieguldījumu gan tradicionālajās, gan jaunākajās mākslas praksēs. Dr. Ceplītis ir ieguvis doktora grādu Rīgas Tehniskajā universitātē, maģistra grādu kino zinātnē Kalifornijas institūtā (2004) un bakalaura grādu mākslas vēsturē Lorensa universitātē (ASV). Viņš ir arī studējis teātra režiju DePaul Universitātes Džona Gudmena drāmas skolā Čikāgā. Kā pētnieks viņš pēta 360 grādu stereoskopisko filmu naratīvo taksonomiju un publicējis publikācijas par digitālo stāstu stāstīšanu un mākslīgo intelektu. Papildus akadēmiskajam darbam viņš ir arī pieredzējis filmu montāžas režisors, kurš strādājis pie tādiem projektiem kā “Begletsy”, “Mazliet Ilgāk”, “Analog Days”, “Killers” un TV miniseriāla “Secrets of the Baltic Hotel”.

Dr. Efe Duyan

Թ asociētais profesors Dr. Efe Duyan, dzimis 1981. gadā Stambulā, kopš 2013. gada pasniedz teoriju, vēsturi un dizainu Mimar Sinan universitātē. Veicot pētījumus un vieslekcijas, viņš ir sadarbojies ar vairākām universitātēm, piemēram, Berlīnes Tehnisko universitāti, Ca’ Foscari universitāti, Minesotas Universitāti, Stambulas Tehnisko universitāti, Atalantas Universitāti, Aiovas Universitāti, Džordža Vašingtona Universitāti un Masačūsetsas štata Bostonas Universitāti. Efesas pŧٲԾības jomas ir laikmetīgais dizains, kritiskā dizaina perspektīvas, telpiskā pieredze, arhitektūras rakstniecība un teorija, agrīnais modernisms un Vidusjūras austrumu arhitektūras vēsture. Viņš ir studējis arhitektūru un filozofiju METU (bakalaura gr. – 2005), arhitektūras vēsturi un teoriju YTU (maģistra gr. – 2008) un arhitektūras vēsturi Mimar Sinan FAU (doktora gr. – 2013). Viņš ir arī starptautiski pazīstams kā dzejnieks un rakstnieks. Viņa dzeja ir tulkota vairāk nekā divdesmit piecās valodās un aicināta uz daudziem literāriem pasākumiem visā pasaulē, tostarp Aiovas Universitātes Starptautisko rakstniecības programmu un Sentluisas Universitātes Hērsta profesora programmu.

Mg.art. Mihails Matvejenko

Mihails Matvejenko ir latviešu vizuālo efektu komponists un digitālo efektu mākslinieks, kas radies Rīgas studijā Vilks Studija/Vilks Productions, kur viņš pilnveidoja savas prasmes mūzikas video un reklāmas projektos, pirms sāka strādāt pie mākslas filmām. Viņš tiek uzskatīts par vienu no Latvijas vadošajiem specefektu speciālistiem un vēlāk iestājās Թ Universitātes kopīgajā maģistrantūras programmā “Jaunie mediji un audiovizuālā māksla”, lai padziļinātu savas zināšanas mākslīgā intelekta rīku postprodukcijas jomā. Kopš 2017. gada Matvejenko fotoreālā kompozīcija ir izmantota tādās starptautiskās filmās kā Skybound (2017), Pocket Hercules: Naim Süleymanoglu (2019), Infinite Storm (2022) un somu-latviešu ģimenes fantāzija Antero Varovainen ja onnenkivi (2023). Strādājot kā ārštata darbinieks no Rīgas, viņš sniedz VFX pakalpojumus Eiropas un ASV studijām, vienlaikus uzraugot studentus un sadarbojoties ar Թ pŧٲԾības komandām, lai izstrādātu mākslīgā intelekta vadītas darba plūsmas virtuālajai ražošanai.

Mg.art. Sabrina Durling – Jones

Sabrina ir kinorežisore un radošā tehnologe, kas koncentrējas uz datu un vizuālo stāstu stāstīšanu, izmantojot jau zināmas un jaunas (mākslīgā intelekta) tehnoloģijas. Viņas pašreizējo pētījumu un praktiskā darba centrā ir atmiņas, pārvietošanas un ētisku mākslīgā intelekta/mašīnmācīšanās (ML) lietojumu krustpunkts. Viņa ir noslēguma stadijā, lai pabeigtu doktorantūras studijas mediju mākslas un radošo tehnoloģiju jomā kopīgā doktorantūras programmā Թ Lietišķo zinātņu universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē (Latvija). Viņas pētījumā tiek ierosināta Steina ne-aktualitātes fenomenoloģija algoritmiskās atmiņas praksēm un eksperimentēts ar jauno tehnoloģiju izmantošanu, lai radītu iemiesotas atmiņas sajūtas. Viņa koncentrējas uz to, lai izstrādātu pārvarēšanas sistēmu, kas var palīdzēt cilvēkiem, kuri dzīvo pārcelšanās apstākļos, pārorientēties tagadnē. Pirms atgriešanās akadēmiskajā vidē Sabrīnas profesionālā darbība ietvēra attālu pasaules reģionu iedzīvotāju, īpaši pirmo tautu/pirmo tautu, mācīšanu, kā izmantot digitālo mediju rīkus, lai stāstītu stāstus un saglabātu valodas un kultūru, izmantojot kopienu vadītus projektus.

Mg.art. Andris Gauja

Andris Gauja ir latviešu kinorežisors, scenārists un producents, kurš strādā Rīgā. Viņš ir 2011. gadā dibinātā neatkarīgā filmu producēšanas uzņēmuma Riverbed dibinātājs. Gauja ir pazīstams ar saviem darbiem gan dokumentālajā, gan sižetiskajā kino, bieži vien pētot pārdomas rosinošas tēmas ar spēcīgu vizuālo stilu. Starptautisku atpazīstamību viņš pirmo reizi guva ar dokumentālo filmu “Ģimenes instinkts” (2010), kas ieguva Grand Prix festivālā AFI Docs (agrāk Silverdocs), tika nominēta kā labākā vidēja garuma dokumentālā filma festivālā IDFA (Amsterdama) un tika atlasīta vairāk nekā 25 starptautiskiem filmu festivāliem. Gauja debitēja ar pilnmetrāžas spēlfilmu “Izlaiduma gads” (“The Lesson”, 2014), kas pirmizrādi piedzīvoja Monreālas Pasaules filmu festivālā un kļuva par kases grāvēju Latvijā. Viņa nākamā spēlfilma “Tagad mūs nekas nevar apturēt” (“Nothing Can Stop Us Now”, 2019) saņēma deviņas Latvijas Nacionālās kino balvas nominācijas. Pēdējos gados Gauja ir atgriezies pie dokumentālā kino, pievēršoties zinātniskām un metafiziskām tēmām, kā redzams viņa īsfilmā “Māksla skatīties” (2024), kas pirmizrādi piedzīvoja ArtDocFest Riga un bija daļa no viņa akadēmiskā darba Latvijas Kultūras akadēmijas doktorantūrā.

Pabeidzot doktorantūras studijas, studenti kļūst par profesionāliem mediju māksliniekiem, akadēmiskiem pētniekiem un sociāli aktīviem pilsoņiem, kas ieguvuši inovatīvu un kvalitatīvu mediju mākslas izglītību un kas ir arī spējīgi konkurēt darba tirgū, jo tiem piemīt nepieciešamās specifiskās zināšanas un prasmes darbā ar dažādām radošajām tehnoloģijām, kā arī apgūtas vadības un tirgzinības zināšanas.

Iegūtais akadēmiskais grāds ir priekšnoteikums ne tikai veiksmīgai individuālai darbībai mākslas, mediju, inovācijas tehnoloģiju un radošo industriju darba tirgū, bet arī akadēmiskajai karjerai augstākās izglītības iestādēs un starptautiska līmeņa pŧٲԾībā. Jaunās programmas absolventi būs labi sagatavoti piedalīties mūsdienu kultūras veidošanā visplašākajā izpratnē, darbojoties vietējās, valsts mēroga, Eiropas Savienības un starptautiskās organizācijās kā eksperti, konsultanti, rekomendāciju autori, un projektu vŧētāji, kā arī dažādu inovāciju ierosinātāji šjās organizācijās.

Studiju programmā ļoti svarīgs ir starptautiskais aspekts – mākslinieki-pētnieki, kas beiguši šo programmu, orientēsies starptautiskajā mediju mākslas vidē un apritē, kā arī būs spējīgi sniegt savu ieguldījumu turpmākajā mediju mākslas zinātniskajā un izglītības attīstībā.

Doties Erasmus+ apmaiņas programmā var jebkurš doktorantūras students, kurš ir pabeidzis vismaz vienu studiju gadu bez akadēmiskiem un finanšu parādiem.
Students var doties studēt kādā no Թ partneruniversitātēm. Studiju mobilitātes ilgums ir 2-12 mēneši.
Par studiju un prakses apmaiņas programmā pavadīto periodu ārvalstīs studentam nav jāmaksā, studiju maksu sedz partneraugstskola, bet students turpina apmaksāt Թ studiju maksu. Par ārvalstīs mobilitātes laikā pavadīto periodu studentam tiek piešķirta Erasmus+ stipendija, lai nosegtu transporta un uzturēšanās izmaksas.
Erasmus+ prakses mobilitāte paredz, ka students var iziet praksi kādā no sev interesējošajiem uzņēmumiem kādā no Erasmus+ programvalstīm. Par šo prakses periodu students saņem Erasmus+ stipendiju. Prakses mobilitātes ilgums ir 2-12 mēneši.

Kopš 2023./2024. akadēmiskā gada, informācija par studiju programmas pašnovŧējumu ir iekļauta studiju virziena progresa ziņojumā, kurš pieejams š𾱳.

2022./23

Pieteikšanās studijām

Lai pieteiktos studijām doktorantūrā, papildus ir:

  • Dzūپ pŧٲԾības pieteikumu asoc. prof. Dr. Aigaram Ceplītim: aigars.ceplitis@riseba.lv
  • Aizpildiet tiešsaistes pieteikumu .

Doktora disertācijas pētījuma pieteikuma anketu var lejupielādēt Š vai saņemt uz e-pastu, sazinoties ar programmas administratīvo direktoru.

  • Docents, Dr. Aigars Ceplītis, Թ – doktora programmas direktors,
    TܲԾ: +371 25620270
    E-pasts: aigars.ceplitis@riseba.lv
  • Docents, Dr. Christopher Hales, Թ – Studiju procesa direktors

Inese Makuševa
Vecākā studiju programmu administratore
.
rādīt numuru
E-pasts
rādīt e-pastu
Adrese
201, Durbes iela 4

The post Mediju māksla un radošās tehnoloģijas appeared first on Թ.lv.

]]> Audiovizuālā māksla un mediju māksla /program/audiovizuala-maksla-un-mediju-maksla/ Thu, 06 Jul 2023 13:41:35 +0000 /?post_type=program&p=4126 The post Audiovizuālā māksla un mediju māksla appeared first on Թ.lv.

]]>

“Audiovizuālā māksla un mediju māksla” ir programma, kurā savas prasmes spodrina talanti un topošie speciālisti, bez kuriem nav iedomājama mediju, mākslas un mārketinga nozare. Akadēmiskā bakalaura studijās tiek sagatavoti audiovizuālās žurnālistikas speciālisti, kino un multimediju režisori, kino un multimediju operatori un kino un multimediju producenti. Programmas kursos var apgūt TV, kino un multimediju projektu izstrādi no idejas līdz ražošanai, filmēšanas grupas darba vadību, audiovizuālā saturu veidošanas tehniskās iespējas, nozares jaunākās tendences vizuālajā, audio, estētiskajā un kompozīcijas noformējumā, dažādus satura risinājumus, prasmes strādāt ar informāciju. 

Bez audiovizuālās mākslas un mediju mākslas specifiskajiem priekšmetiem studijās apgūst arī mākslas vēsturi un kultūras teoriju, kompozīcijas un krāsu psiholoģijas konstrukcijas, kā arī citus kursus, kas mākslas nozares speciālistu sagatavo darba videi, kurā ir jāprot ne tikai radīt, bet arī plānot un veicināt mākslas konkurētspēju tirgū. Šīs Թ programmas nepārprotamā priekšrocība ir mūsdienīgi aprīkotās studiju telpas – montāžas telpas, video un skaņu studijas u.c. –, kā arī pieredzējuši pasniedzēji, spilgtas personības no Latvijas un plašākas starptautiskās audiovizuālās un mediju vides.

Akadēmiskā bakalaura studiju programma ar 4 specializācijām: “Kino un multimediju operators”, “Kino un multimediju producents”, “Kino un multimediju režisors”, “Audiovizuālais žurnālists”. 

ņšԲ noteikumi

Lūdzam iepazīties ar uzņemšanas noteikumiem, kas publicēti mūsu mājaslapas sadaļā Nāc studēt -> ņšԲ noteikumi

ܻīܳ

Skatīt iestājpārbaudījumu nolikumu š𾱳

Par studiju virzienu akreditācijām uzzināt š𾱳.

Gan pilna laika dienas plūsmas, gan nepilna laika vakara plūsmas studijas noris klātienē un līdzās teorētiskajiem studiju kursiem ir arī daudz praktisko nodarbību foto, video un montāžas studijās, kuras izvietotas Թ arhitektūras un mediju centrā H2O6. Šīs programmas studentiem ir iespēja praktizēties reālos audiovizuālās industrijas uzņēmumos un projektos, strādājot plecu pie pleca ar jomas profesionāļiem.

1.gads

Kino dramaturģija
Audiovizuālās montāžas pamati
Fotogrāfiskā attēla veidošanas principi
Video un skaņu ierakstu tehnika
Audiovizuālā žurnālistika
Kino un multimediju režija I
Kino un multimediju producēšana I
Kino un multimediju operatora darbs I
Kino un multimediju operatora darbs II
Apgaismošanas principi
Scenārija veidošana
Tēls, vide, laiks
Aktiermeistarība I
Aktiermeistarība II
Studiju darbs I
Prakse I
Angļu valoda
Angļu valoda audiovizuālajā mākslā un mediju mākslā
Latviešu valoda (ārvalstu studējošajiem)

2. gads

360 grādu vizualizācija
Kompozīcijas un krāsu psiholoģijas konstrukcijas
Multimediji un imersīvās tehnoloģijas
Skaņu režija
Audiovizuālās montāžas estētika un ražošanas procesi
TV un kino dramaturģija un to dramatiskā konstrukcija un ražošana
Kino vēsture
vēsture un kultūras teorija
Digitālā pēcapstrāde
Civilā un vides aizsardzība
Prakse II

Apgūstamie studiju kursi kino producenta specializācijā:

  • Kino un multimediju producēšana II
  • Kino un multimediju producēšana III
  • Komercdarbības tiesiskie aspekti
  • Privātais finansējums kultūrā
  • Mākslinieka darbs filmā: radošie aspekti
  • Grāmatvedības pamati

Apgūstamie studiju kursi kino operatora specializācijā:

  • Kino un multimediju operatora darbs III
  • Kino un multimediju operatora darbs IV
  • Dokumentālā kino estētika
  • Apgaismotāja darbs
  • Kino tehnoloģijas
  • Foto žurnālistika

Apgūstamie studiju kursi kino režisora specializācijā:

  • Kino un multimediju režija II
  • Kino un multimediju režija III
  • Režisora darbs ar aktieri I
  • Režisora darbs ar aktieri II
  • Dokumentālā kino estētika
  • Publiskās attiecības un mediji

Apgūstamie studiju kursi audiovizuālā žurnālista specializācijā:

  • Scenāriju veidošana I: fikcija
  • Scenāriju veidošana II: dokumentālistika
  • Publiskās attiecības un mediji
  • Pasaules “karsto punktu” žurnālistika
  • Audio naratīvs: radiožurnālistika un podkasti
  • Informācijas dizains I

3. gads

360 grādu kinematogrāfiskā VR satura veidošana
Radošā darba analīze un kritika
Radošās industrijas uzņēmējdarbībā un vadībā
Intelektuālā īpašuma tiesiskie aspekti
Filozofija
Sociālā un lietišķā ekoloģija
PŧٲԾiskais darbs
Studiju darbs II
Prakse III

Apgūstamie studiju kursi kino producenta specializācijā:

  • Kino un multimediju producēšana IV
  • Publiskās attiecības un mediji
  • Projektu vadība

Apgūstamie studiju kursi kino operatora specializācijā:

  • Kino un multimediju operatora darbs V
  • Datorgrafikas pamati
  • Mākslinieka darbs filmā: radošie aspekti

Apgūstamie studiju kursi kino režisora specializācijā:

  • Kino un multimediju režija IV
  • Datorgrafikas pamati
  • Mākslinieka darbs filmā: radošie aspekti

Apgūstamie studiju kursi audiovizuālā žurnālista specializācijā:

  • Mākslīgais intelekts žurnālistikā un mākslā
  • Analītiskā un pŧٲԾiskā žurnālistika
  • Foto žurnālistika
  • Informācijas dizains II

Brīvās izvēles kursi

  • Kino semiotika
  • Jaunrades process
  • Digitālā animācija
  • Kino dramaturģija
  • TV programmēšana
  • Reklāmas psiholoģija
  • Publiskā uzstāšanās tehnika

Studiju kursu nosaukumi, apjoms, saturs un to secība studiju programmā var tikt pielāgoti vai grozīti atbilstoši Թ iekšējiem normatīvajiem aktiem, akreditācijas prasībām un studiju procesa attīstībai. Specializācija konkrētajā studiju gadā tiek atvŧa, ja to izvēlējušies vismaz 5 studenti.

Studiju programmas satura apguves prasības un sasniedzamie rezultāti

Թ “Audiovizuālā māksla un mediju māksla” studentiem ir iespēja apmeklēt izvēles kursus Latvijas Kultūras akadēmijā, izvēloties sev interesējošus studiju kursus augstskolas un saskaņojot izvēli ar Թ Studiju departamentu.

Pieteikšanās Latvijas Kultūras akadēmijā, rakstot uz e-pastu:  sanda.paukste@lka.edu.lv.

Šeit ir iespēja iepazīt dažus no mūsu mācībspēkiem – cilvēkiem, kuri ne tikai sniedz zināšanas, bet arī motivē un palīdz attīstīt savu radošo potenciālu un profesionālās prasmes.

Dr. Aigars Ceplītis

Թ “Mediju un radošo tehnoloģiju” fakultātes dekāns

Dr. A. Ceplītis ir audiovizuālās mākslas un mediju mākslas praktiķis un pētnieks, kā arī docents  ar plašu starptautisku pieredzi kino režijā, montāžā un mediju izglītībā. Viņš ieguvis maģistra grādu kino mākslā (MFA) Kalifornijas institūtā (“CalArts“, ASV) un doktora grādu mākslas zinātnē ar fokusu uz 360° kino naratoloģiju.

Թ bakalaura programmā “Audiovizuālā māksla un mediju māksla“ viņš pasniedz kursus “Aktiermeistarība II“, “Audiovizuālās montāžas estētika un ražošanas procesi“, “360° kinematogrāfiskā VR satura veidošana“, kā arī specializēto kursu “Režisora darbs ar aktieri” topošajiem kino režisoriem.

Paralēli akadēmiskajam darbam Dr. A. Ceplītis aktīvi darbojas starptautiskos projektos, kur izstrādā VR projektus, prezentē pētījumus par imersīvo stāstījumu un kino valodas attīstību digitālajā laikmetā. Viņa projekti aptver gan virtuālās realitātes kino, gan interaktīvas mediju ekspozīcijas.

Mg.art. Daira Āboliņa

Թ “” virziena vadītāja

D. Āboliņa ir viena no atpazīstamākajām Latvijas kino zinātniecēm un kritiķēm, kuras profesionālā pieredze aptver gan akadēmisko vidi, gan kultūras mediju telpu. Viņa aktīvi iesaistās starptautiskos kino notikumos, tostarp darbojoties filmu festivālu žūrijās – Venēcijas kinofestivālā, “Europa Cinemas“ ekspertu komisijā Berlīnē, Tallinas “Melnās nakts“ (Ö) kinofestivālā u.c.

Studiju programmā “Audiovizuālā māksla un mediju māksla“ D. Āboliņa vada kursu “Radošā darba analīze un kritika“, kā arī specializēto kursu “Dokumentālā kino estētika“ topošajiem kino režisoriem un kino operatoriem. Viņas lekcijas veicina prasmi analizēt, domāt dziļi un ieraudzīt kino kā daudzslāņainu kultūras formu. Studenti novŧē viņas spēju apvienot zinātnisku skatījumu ar praktisku pieredzi un empātisku attieksmi pret autoru darbu.

Mg. art. Lelde Kovaļova

Թ vieslektore, kino producente, grāmatu autore

L. Kovaļova ir pieredzējusi kino producente un grāmatu autore, kas Թ absolvējusi gan bakalaura, gan maģistra līmeņa studijas ““ virzienā. Viņa veiksmīgi darbojas kā vieslektore studiju programmā “Audiovizuālā māksla un mediju māksla“ jau vairāk nekā trīs gadus, sniedzot studentiem gan padziļinātas teorētiskas zināšanas, gan praktiskas iemaņas kino un televīzijas dramaturģijā. Viņa vada kursu “TV un kino dramaturģija un to dramatiskā konstrukcija un ražošana”, daloties ar savu plašo profesionālo pieredzi un iedrošinot studentus attīstīt prasmes veiksmīgu stāstu veidošanā.

Kā galvenā producente L. Kovaļova ir piedalījusies vairākos nozīmīgos kino projektos, tostarp daudzsēriju filmās “Bezvēsts pazudušās” un “Nelūgtie viesi”. Papildus tam viņa ir autore vairākām grāmatām, tostarp “Bezvēsts pazudušās” (2019), “Svešinieki” (2020), “Šoseja” (2021), “Tvitera tiesa” (2022) un jaunākā – psiholoģiskā spriedzes trillerī “Klusie kaimiņi” (2024), kas guvis plašu atzinību gan lasītāju, gan kritiķu vidū.

Mg.art. Anna Viduleja
Թ vieslektore, kino režisore

A. Viduleja ir atzīta kino režisore un scenāriju autore ar ievērojamu pieredzi Latvijas kino industrijā. Viņas režisētā dokumentālā filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” (2024), ko viņa veidoja kopā ar A. Cilinsku, ieguva Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” kategorijā “Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma”. Tāpat viņas spēlfilma “Homo novus” (2018), kuru viņa ne tikai režisēja, bet arī rakstīja scenāriju, kļuva par vienu no skatītākajām latviešu filmām pēdējo gadu laikā. Filmu noskatījās vairāk nekā 91 000 skatītāju, padarot to par vispopulārāko Latvijas filmu 2018. gadā.

Studiju programmā “Audiovizuālā māksla un mediju māksla” A. Viduleja vada divus režijas kursus, kas paredzēti topošajiem kino režisoriem. Kursos viņa dalās ar savu plašo profesionālo pieredzi, veicinot studentu radošā redzējuma attīstību, režisora spēju efektīvi sadarboties ar aktieriem, kā arī stāstījuma tehniku izpratni un kino mākslas tehnisko prasmju pilnveidi.

Mg.art. Uldis Jancis
Թ vieslektors, kino operators

U. Jancis ir pieredzējis kino operators un apgaismotājs ar plašu praktisko pieredzi gan Latvijas, gan starptautiskajos kino un multimediju projektos. Viņš ir bijis operators un apgaismotājs vairākos nozīmīgos kinoprojektos, tostarp filmās “Rīgas sargi” (2007), “Tēvs Nakts” (2019) un “Dvēseļu putenis” (2019).

Studiju programmā Audiovizuālā māksla un mediju māksla viņš vada četrus kursus, kas paredzēti topošajiem kino operatoriem, tostarp “Apgaismotāja darbs“, “Kino tehnoloģijas”. Kursos U. Jancis dalās ar savu profesionālo pieredzi un zināšanām, palīdzot studentiem apgūt gan tehniskās prasmes, gan radošās pieejas, kas nepieciešamas kvalitatīva un vizuāli spēcīga kino un multimediju materiāla radīšanai.

Mg.art. Randall Galera
Թ vieslektors, aktieris

R. Galera ir pieredzējis aktieris un teātra pedagogs, kurš ilgstoši darbojies prestižajā Vīnes “English Theatre“ – vienā no Eiropā atzītākajiem angļu valodā strādājošajiem teātriem. Viņa daudzveidīgās aktiera prasmes un spēja iedzīvināt gan klasiskus, gan mūsdienu varoņus uz skatuves ir guvušas augstu novŧējumu gan skatītāju, gan kritiķu vidū. R. Galera pievērš īpašu uzmanību tēlu emocionālajai dziļumam un autentiskumam.

Tagad “Audiovizuālās mākslas un mediju mākslas“ 1. kursa studentiem, kuri izvēlējušies studēt angļu plūsmā, R. Galera pasniedz kursu “Aktiermeistarība”, kur dalās ar savu profesionalitāti un māca studentiem, kā attīstīt savas aktiera prasmes, uzmanību pievēršot gan balsij, gan kustībai.

Mg.art. Zane Ozoliņa

Թ vieslektore, žurnāliste, dokumentālo filmu autore

Z. Ozoliņa ir pieredzējusi žurnāliste un dokumentālo filmu autore, kura aktīvi darbojas Latvijas mediju un kino nozarē. Viņas darbi bieži fokusējas uz sabiedriski nozīmīgiem un aktuāliem tematiem, piemēram, cilvēktiesībām, sociālajām pārmaiņām un kultūras mantojumu. Starp viņas nozīmīgākajiem projektiem ir dokumentālie raidījumi “Dzīvības stāsti” un “Latvijas balsis”, kā arī režisētā dokumentālā filma “Cilvēki no malas”, kas guvuši atzinību Latvijas Radio un citos medijos, piedāvājot dziļu un analītisku skatījumu uz notikumiem un personībām.

Studiju programmā Audiovizuālā māksla un mediju māksla viņa vada vairākus kursus, kas fokusējas uz žurnālistiku un informācijas pasniegšanu, tostarp “Audiovizuālā žurnālistika” un “Informācijas dizains”. Kursu ietvaros Z. Ozoliņa dalās ar savu profesionālo pieredzi un teorētiskajām zināšanām, veicinot studentu kritisko domāšanu, stāstījuma prasmes un izpratni par žurnālistikas un dokumentālā kino žanru specifiku, sagatavojot viņus darbam mediju un kino industrijā.

Studentu idejas, estētika un vizuālais rokraksts – aplūkojiet dažus no mūsu absolventu bakalaura darbu radošajiem projektiem.

Diplomēti kino un multimediju režisori, kino un multimediju operatori, kino un multimediju  producenti un audiovizuālie žurnālisti ir pieprasīti televīzijas un digitālajās mediju platformās, kino industrijā, neatkarīgajās producentu apvienībās, ziņu redakcijās, interneta portālos, sociālo tīklu medijos un citos jaunajos medijos. Absolventi var strādāt kā audiovizuālā satura veidotāji, reportieri, dokumentālisti, videožurnālisti, redaktori, kā arī mediju projektu vadītāji.

Programmas absolventi ir konkurētspējīgi arī reklāmas un zīmolvedības jomā, īpaši videoreklāmas, digitālā mārketinga un sociālo mediju satura ražošanā. Studiju laikā iegūtās radošās, tehniskās un analītiskās prasmes ļauj absolventiem veiksmīgi attīstīt personīgus radošos projektus, kā arī veidot savu uzņēmējdarbību mediju un radošo industriju nozarē.

Pēc programmas absolvēšanas ir iespēja turpināt izglītību programmā
Audiovizuālā un imersīvo tehnoloģiju māksla

Doties Erasmus+ apmaiņas programmā var jebkurš bakalaura programmas “Audiovizuālā māksla un mediju māksla” students, kurš ir pabeidzis vismaz vienu studiju gadu.
Students var doties studēt uz 1 vai 2 mācību semestriem kādā no Թ partneruniversitātēm. Studiju mobilitātes ilgums ir 2-12 mēneši.
Par studiju un prakses apmaiņas programmā pavadīto periodu ārvalstīs studentam nav jāmaksā, mācību maksu sedz partneraugstskola, bet students turpina apmaksāt Թ studiju maksu. Par ārvalstīs mobilitātes laikā pavadīto periodu studentam tiek piešķirta Erasmus+ stipendija, lai nosegtu transporta un uzturēšanās izmaksas.
Erasmus+ prakses mobilitāte paredz, ka students var iziet praksi kādā no sev interesējošajiem uzņēmumiem kādā no Erasmus+ programvalstīm. Par šo prakses periodu students saņem Erasmus+ stipendiju. Prakses mobilitātes ilgums ir 2-12 mēneši.
Vairāk par Erasmus+ un pieteikšanos uzzini š𾱳!

Kopš 2023./2024. akadēmiskā gada, informācija par studiju programmas pašnovŧējumu ir iekļauta studiju virziena progresa ziņojumā, kurš pieejams š𾱳.

2018./19
2019./20
2020./21
2021./22
2022./23

Inese Makuševa
Vecākā studiju programmu administratore
.
rādīt numuru
E-pasts
rādīt e-pastu
Adrese
201, Durbes iela 4

The post Audiovizuālā māksla un mediju māksla appeared first on Թ.lv.

]]> Audiovizuālā un imersīvo tehnoloģiju māksla /program/jaunie-mediji-un-audiovizuala-maksla/ Fri, 07 Jul 2023 11:15:59 +0000 /?post_type=program&p=4169 The post Audiovizuālā un imersīvo tehnoloģiju māksla appeared first on Թ.lv.

]]>

Augstskolas “Թ” un RTU Liepājas akadēmijas kopīgā akadēmiskā maģistra studiju programma „Audiovizuālā un imersīvo tehnoloģiju māksla” ir paredzēta studējošiem, kuri vēlas profesionāli saistīt savu dzīvi ar audiovizuālās mediju mākslas zinātnēm un būt konkurētspējīgiem Eiropas Savienības, Āzijas, un Ziemeļamerikas tirgus ietvaros kā kompetenti audiovizuālās nozares speciālisti darbam masu saziņas līdzekļos, televīzijā, kino, radio, video un kino pēcapstrādes un vizuālo specefektu organizācijās, jauna tipa radošie konsultanti biznesā, uzņēmumos, un radošajās industrijās, kā arī konkurētspējīgi, uz pŧٲԾību orientētu profesionāļI – mākslinieki, kuriem piemīt daudzpusīgas zināšanas par jaunajām digitālām tehnoloģijām, paplašināto un virtuālao realitāti, 360-grādu kino, kultūras analītiku, datu vizualizācija, un mākslīgo intelektu, kā arī prasmes tās pielietot radošu projektu realizēšanā un zinātniskajā pŧٲԾībā.

Studiju programmas mērķis

Studiju programmas mērķis ir sagatavot konkurētspējīgus, uz pŧٲԾību orientētus profesionāļus – māksliniekus, kuriem piemīt daudzpusīgas zināšanas par jaunajām tehnoloģijām, audiovizuālajām mākslām un digitālās kultūras procesiem, kā arī specifiskas prasmes mākslas darbu un inovatīvu mediju produktu radīšanā, zinātniskajā pŧٲԾībā un radošu projektu realizēšanā, un kas ir konkurētspējīgi mākslas, inovācijas tehnoloģiju un radošo industriju darba tirgū. Digitālās tehnoloģijas tiks izmantotas gan tradicionālu audiovizuālās mākslas darbu veidošanā (dokumentālās filmas, video scenogrāfija, multimediju performances, digitālās mākslas instalācijas), gan darbā masu saziņas līdzekļos (televīzijā, kino, radio, darbā pēcapstrādē un ar speciāliem efektiem), gan jaunu mākslas formu meklējumos (augmentētā/virtuālā realitāte, 360 grādu video, interaktīvās instalācijas, imersīvās vides), gan praksē balstītas pŧٲԾības attīstībā un kultūras procesu digitalizēšanā (kultūras analītika, datu vizualizācija, arhivēšana, u.tml.).

Nodarbību plāns veidots tā, lai studijas būtu iespējams apvienot ar darbu – nodarbības notiek ceturtdienu un piektdienu vakaros (18.00–21.00) un sestdienās (10.00–15.00). Studējošie nodarbībām var pievienoties klātienē un attālināti; izņēmumi ir atsevišķas praktiskas nodarbības un viespasniedzēju vizītes, kurās studentiem ir jāpievienojas nodarbībai klātienē. Prakstiskām patstāvīgām nodarbībām, studējošiem  Durbes ielā 4, ir pieejams 24/7 režīmā.

Studiju laikā studenti apgūst vienu no izvēlētajām specialitātēm:

  • “Audiovizuālo mediju māksla” ( Rīga, Թ)
  • “Multimediju skatuves māksla” ( Rīga, Թ)
  • “Digitālā māksla” ( Liepāja, RTU Liepājas akadēmija)
  • “Skaņu Māksla un Elektroniskā mūzika” ( Liepāja, RTU Liepājas akadēmija)

*Specializācijas virzieni “Audiovizuālo mediju māksla” un “Multimediju skatuves māksla” notiek Rīgā un virzienus administrē Թ, bet specializācijas virzieni “Digitālā māksla” un Skaņu Māksla un Elektroniskā mūzika” notiek Liepājā un tos administrē RTU Liepājas akadēmija.

ʲٲԱܲԾٱ

Studiju programma “Audiovizuālā un imersīvo tehnoloģiju māksla” ir akadēmiskā maģistra programma, kas apvieno padziļinātu teorētisko zināšanu apguvi ar inovācijās balstītām praktiskajām nodarbībām. Praktiskā daļa tiek īstenota Թ Mediju un Radošo tehnoloģiju fakultātes moderni aprīkotajā dinamiskajā vidē, ļaujot radīt inovatīvus risinājumus, kas stiprina digitālās kultūras un audiovizuālās mākslas attīstību Latvijā un starptautiskajā arēnā.

Programmas struktūra balstīta uz modulāru sistēmu, kas atbilst 120 KP (ECTS) kredītpunktiem. Tā sastāv no 60 KP integrētajiem (A daļas) moduļiem, kas nodrošina fundamentālu teorētisko un profesionālo zināšanu bāzi, kā arī specializācijas (B daļas) moduļiem ar četriem mākslas nozares virzieniem, kurus iespējams apgūt 27 KP apjomā. Papildus tiek piedāvāts brīvas izvēles (C daļas) kurss 3 KP apjomā, kā arī 30 KP vŧs maģistra darbs, kas orientēts uz pŧٲԾību un inovāciju.

Studiju programma piedāvā divus specializācijas virzienus – “Audiovizuālie mediji” un “Multimediju skatuves māksla” notiek Rīgā un šos virzienus administrē augstskola Թ, un otri divi specializācijas virzieni – “Digitālā māksla” un “Skaņu māksla un Elektroniskā mūzika” notiek Liepājā, un tos administrē RTU Liepājas akadēmija. Studijas maģistra studiju programmas studentiem galvenokārt notiek  Durbes ielā 4.

Studiju moduļu apraksts

Studiju programmas uzdevumi:

  1. Nodrošināt mērķtiecīgu un kvalitatīvu studiju procesu, sniegt studentiem nepieciešamo atbalstu zināšanu un prasmju papildināšanā un pŧٲԾībā, piesaistīt studiju programmai un pŧٲԾībai jauno mediju jomas profesionāļus un iniciēt Թ un LiepU mācībspēku profesionālo pilnveidi.
  2. Attīstīt jauno mediju mākslas studijām un pŧٲԾībai atbilstošu radošu vidi un piedāvāt daudzpusīgu, starpdisciplināru akadēmisko izglītību, nepārtraukti papildināt materiālo un tehnisko bāzi, un attīstīt sadarbību ar Jauno mediju kultūras centru RIXC, radošajām industrijām un laikmetīgās kultūras festivāliem.
  3. Stimulēt studentu radošo potenciālu inovatīvu ideju izstrādē, pilnveidot profesionalitātei un pŧٲԾības darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas un piedāvāt daudzpusīgas iespējas pŧٲԾības projektu prezentācijai.
  4. Nodrošināt studentiem daudzpusīgas iespējas līdzdarboties partneraugstskolu un partnerorganizāciju sadarbības tīklā un tā iniciētajos projektos, stimulēt mākslas pŧٲԾības projektu starptautisku atpazīstamību.
  5. Nostiprināt izpratni par kultūrā balstītu ekonomiku, sniegt studentiem specifiskas producēšanas un menedžmenta prasmes jauno mediju mākslas jomā.

Sasniedzamie studiju rezultāti:

  1. Studentiem ir attīstīta pŧٲԾības caurviju kompetence – izprot un spēj patstāvīgi izmantot praksē-balstītas mākslas pŧٲԾības teorētiskās un praktiskās metodes un pieejas.
  2. Studenti pārzina un spēj patstāvīgi izmantot pamata audiovizuālās mākslas tehnikas (pieejas) un instrumentus (programmatūru un ierīces).
  3. Studenti padziļināti pārzina un spēj patstāvīgi izmanto sava izvēlētā studiju virziena specifiskos darba instrumentus.
  4. Studentiem ir attīstīta jaunrade, uzņēmējspēja un kritiskā domāšana, lai tie spētu identificēt radošo industriju un tirgus iespējas, un radīt tirgū pieprasītus un sabiedrībai vŧīgus jaunus produktus.
  5. Studenti spēj izmantot savas menedžmenta un mārketinga zināšanas, lai strādātu radošo industriju jomā.
  6. Studentiem ir augsti attīstīta digitālā kompetence un medijpratība, ko tie spēj patstāvīgi izmantot jaunradē, pŧٲԾībā un darba tirgū.
  7. Studentiem piemīt globālā un pilsoniskā kompetence, tie spēj sastrādāties starpkultūru, starptautiskos un starpnozaru sadarbības tīklos.
  8. Students pārzina akadēmisko un zinātnisko ētiku.
  9. Students pārzina autortiesību likumus, datu ētiku un kiberdrošības jautājumus.

1.gads

Konceptuālā Domāšana
Laikmetīgā Māksla
Mūzikas Vide un Skaņu Teorija
Skaņu Kompozīcija
Audioierakstu Veidošana
Operatora – Inscenētāja Māksla
Jauno Mediju un Kino Montāža un Jauno Mediju Estētika
Vizuālā Kultūra n Semiotika
Interaktīvais Kino
Producēšana un Fondu Piesaiste
Starpmediju Tehnoloģija un Integrācija
Eksperimentālais Kino
Scenārija Veidošana
Audiovizuālo Darbu Režija
pŧٲԾība digitālajās vidēs

2. gads

Digitālās mākslas teorija un producēšana
Cinema 4D un animācija
Mākslīgā Intelekta (AI) instalācijas
360 grādu 3D interaktīvā vizualizācija
After Effects digitālā pēcapstrāde
Narratoloģija Virtuālajā Realitātē (VR)
Interaktīvā Māksla un Multimediju Performances
Multimediju skatuves māksla

Brīvās izvēles studiju kursi

Dizaina domāšana sabiedriskajās attiecībās
Glezniecī: telpa un krāsas
Inovāciju stratēģija un digitālo mediju komunikācija
Radošums un dizaina domāšana
Digitālā transformācija un sociālie mediji
Inovācijas un radošums uzņēmējdarbībā
Koučings, mentorings un supervīzija
Finanšu menedžments un projektu izmaksu vadība
Projekta komunikācijas vadība
Kultūrvēsturiskais mantojums mūsdienu pilsētvidē
Kultūras diplomātija un pārrunu vadība
Objektu un telpas vizualizācijas metodes
Formveides 3D studijas

Moduļu apraksti

Maģistra darbs: A un B daļas.

*Թ ir tiesīga veikt korekcijas programmas priekšmetu saturā un stundu apjomā līdz 20%.

Lūdzam iepazīties ar uzņemšanas noteikumiem, kas publicēti mūsu mājaslapas sadaļā Nāc studēt -> Uzņemšanas noteikumi

Humanitāro zinātņu bakalaura grāds / otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība humanitārajās un mākslas nozarēs;

  • angļu valodas prasmes vismaz B2 līmenī;
  • ܻīܳ;

vai

Bakalaura grāds/ otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība sociālo zinātņu, izglītības zinātņu, inženierzinātņu, datorzinātņu vai citā nozarē;

pieredze profesionālās mԾ𳦾ās jaunrades darbā kā autoram vai pašnodarbinātai personai/ darbs radošo industriju, kultūras, mākslas vai mūzikas nozarē (vismaz 12 mēneši) vai apgūti studiju kursi humanitāro un mākslas zinātņu jomā vismaz 12 EKPS apjomā:

  • mākslas vēsture vai mākslas teorija vismaz 6 EKPS apjomā,
  • filozofija, kultūras vēsture vai kultūras teorija vismaz 6 EKPS apjomā.
  • angļu valodas prasmes vismaz B2 līmenī.
  • ܻīܳ.

Iestājpārbaudījums – maģistra darba pieteikums un radošās darbības portfolio (pievieno, iesniedzot pieteikumu studijām):

  • Papildus pamata  noteiktajam augstākās izglītības līmenim, pretendentiem ir jāiesniedz perspektīvā maģistra darba projekta pieteikums brīvā formā, savas iepriekšējās darbības radošais portfolio un jānokārto Թ organizēto angļu valodas iestājpārbaudījumu. Maģistra darba projekta pieteikums brīvā formā un portfolio tiek nosūtīts programmas direktoram elektroniski (aigars.ceplitis@riseba.lv). No angļu valodas iestājpārbaudījuma ir atbrīvoti tie, kuriem iepriekšējās studijas ir bijušas angļu valodā, vai arī tiem ārvalstniekiem, kuru izcelsmes valstī angļu valodai ir valsts valodas statuss.*
  • Radošās darbības portfolio: jānodemonstrē pēc izvēles 3 – 5 līdz šim realizētie jauno mediju mākslas, audiovizuālās mākslas, skaņas mākslas darbi, projekti, prototipi, pasūtījuma darbi vai pētījumi.

Detalizētāku informāciju par iestājpārbaudījumiem skatīt: uzņemšanas noteikumi

Papildjautājumu gadījumā ir iespēja sazināties ar programmas direktoru Dr. Aigaru Ceplīti: +37125620270

* Specializācijas virzieni “Audiovizuālie mediji” un Multimediju skatuves māksla notiek Rīgā un virzienus administrē Թ, bet specializācijas virzieni Digitālā māksla un Skaņu māksla un elektroniskā mūzika notiek Liepājā un tos administrē RTU Liepājas akadēmijā.

Dr. Ieva Gintere

Թ asociētā profesore Dr. Ieva Gintere ir izcila akadēmiķe, kas specializējas mūsdienu estētikā, mūzikas teorijā un digitālajās tehnoloģijās. Dr. Ieva Gintere ieguvusi vijoļspēles grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (1999), maģistra grādu Latvijas Kultūras akadēmijā (2002) un Latvijas Universitātē (2004), kā arī doktora grādu laikmetīgajā muzikoloģijā (2014), studējot doktorantūrā Parīzes-X Nanteras Universitātē. Kopš 2015. gada viņa strādā arī par vadošo pŧٲԾi Vidzemes Augstskolā, kur viņas pētījumi koncentrējas uz starpdisciplināru metodoloģiju un moderno tehnoloģiju integrēšanu ar mākslas teoriju, kā arī ir pioniere digitālo mākslas spēļu izstrādē, īstenojot tādus projektus kā “ telpa” un “ImGame” laikmetīgās mākslas izglītībai. Viņa ir piedalījusies starptautiskās publikācijās, uzstājusies Eiropas konferencēs, sadarbojusies ar institūcijām Grieķijā, Ungārijā un Francijā, kā arī lasījusi lekcijas Gruzijā, Rumānijā un Latvijā.

Dr. Ellen Pearlman

Թ vecākā pŧٲԾe un docente Dr. Ellen Pearlman ir imersīvo un mākslīgā intelekta mediju māksliniece, kritiķe, kuratore un pedagoģe, kas strādā Mediju un radošo tehnoloģiju fakultātē. Viņa ir ieguvusi doktora grādu digitālajos medijos Honkongas Pilsētas universitātē, pievēršoties apziņas, uzraudzības un biometrisko tehnoloģiju pŧٲԾībai, izmantojot inovatīvu mākslu. Dr. Pērlmane ir pazīstama ar tādiem novatoriskiem darbiem kā smadzeņu viļņu opera “Noor”, mākslīgā intelekta vadītais “AIBO” un Lumen balvas finālists “Language Is Leaving Me”. Viņas karjeras laikā viņa ir bijusi Fulbraita stipendiāte Varšavas Universitātē, MIT pŧٲԾe un Ņujorkas Universitātes viespŧٲԾe, kā arī ieņēmusi vadošus amatus Art-A-Hack™ un Ņujorkas Volumetrijas biedrībā. Viņa ir saņēmusi nozīmīgus apbalvojumus, piemēram, ES Vertigo STARTS laureātes un vairākas Fulbraita balvas, un viņas pētījumi un radošie projekti ir prezentēti vadošajās konferencēs un institūcijās visā pasaulē.

Dr. Pierre Jolivet

Dr. Pjērs Jolivets (Pierre Jolivet), Mediju un radošo tehnoloģiju fakultātes galvenais loceklis, ir starptautiski atzīts skaņu mākslinieks un komponists, kas vislabāk pazīstams ar saviem novatoriskajiem darbiem ar pseidonīmu Pacific 231. Savu karjeru sācis 20. gadsimta 80. gadu sākumā, Jolivets bija franču pionieris industriālās un spēka elektronikas mūzikas ainā, bet pēc tam viņa prakse attīstījās ambientās un abstraktās elektroniskās skaņas virzienā. Viņa plašā diskogrāfija pārsniedz divdesmit albumus, kuros iekļautas daudzas starptautiskas sadarbības. Jolivet darbs pēta skaņas un telpas robežas, bieži vien to realizējot multimediju performancēs un instalācijās, piemēram, Stif(f)le, Im’shi, Espace Altéré un audiovizuālajā izrādē Micromega, kas tika prezentēta dažādās valstīs. Viņš ir devis ieguldījumu šajā jomā arī kā Luidži Rusolo žūrijas loceklis, kas ir prestižā starptautiskā balva akustiskās mūzikas jomā. Dr. Pjērs Jolivets ir ieguvis maģistra grādu digitālajā pasaulē ar izcilību Nacionālajā mākslas un dizaina koledžā (National College of Art and Design) un Dublinas Universitātes koledžā ieguvis doktora grādu skaņas mākslas un sensorās uztveres jomā. Viņa akadēmiskās un pŧٲԾiskās intereses ir vērstas uz skaņas, sensoru un imersīvās vides krustpunktiem, un nesenajos darbos viņš pētīja saikni starp skaņas mākslu un sensoro praksi.

Dr. Christopher Hales

Թ docents Dr. Haleiss 2006. gadā ieguva doktora grādu interaktīvo filmu mākslā Londonas Karaliskajā mākslas koledžā (Royal College of Art), viņa disertācijas nosaukums bija “Rethinking the Interactive Movie”. Viņa akadēmiskais pamats ietver maģistra grādu interaktīvajā multimedijā, ko viņš ieguva 1994. gadā Karaliskajā mākslas koledžā. Savas karjeras laikā viņš ir strādājis par pēcdoktorantūras pētnieku Austrumlondonas Universitātes SMARTlab centrā un pasniedzis kā vecākais pasniedzējs Rietumanglijas Universitātes , mediju un dizaina fakultātē. Viņa plašā pasniedzēja pieredze ietver vairāk nekā 125 semināru vadīšanu visā Eiropā par interaktīvo filmu veidošanu un mākslīgā intelekta uzlaboto mediju radīšanu, īpašu uzmanību veltot Baltijas valstīm, kur viņš regulāri pasniedz kopš 2002. gada. Pašlaik viņš vada progresīvus pētījumus, ko dēvē par “latento revolūciju” filmu veidošanā, pētot, kā mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās pārveido eksperimentālo kino, izmantojot neironu tīklus un ģeneratīvos adversāros tīklus (GAN). Viņa darbs savieno tradicionālās kinematogrāfijas prakses ar jaunajām mākslīgā intelekta tehnoloģijām, izvirzot viņu priekšplānā mūsdienu diskusijās par radošo mediju ražošanas nākotni.

Dr. Rasa Šmite

Dr. Rasa Šmite ir vadošā Latvijas un starptautiskā jauno mediju māksliniece, pŧٲԾe un inovatore, kas kopš 20. gadsimta 90. gadiem darbojas mākslas, zinātnes un tehnoloģiju krustcelēs. Dzimusi Rīgā 1969. gadā, viņa ir līdzdibinātāja RIXC un zinātnes centram, kas ir nozīmīgs jauno mediju mākslas un zinātnes sadarbības centrs. Viņa ir profesore un Թ/ RTU kopīgās MACT doktorantūras programmas (Mediju māksla un radošās tehnoloģijas) līdzdirektore RTU Liepājas akadēmijā un Թ, kā arī pŧٲԾe Bāzeles un dizaina akadēmijā FHNW Šveicē. Viņas kopīgie projekti ar Raiti Šmitu kā “smitesmits.com” sniedzas no agrīnā interneta radio līdz mākslīgā intelekta un uz XR balstītai mākslai, par kuriem saņemti tādi apbalvojumi kā Prix Ars Electronica un Falling Walls Science Breakthrough Award, kā arī starptautiskas izstādes lielākajās pasaules izstāžu zālēs. Kā profesore un MACT programmas galvenā pasniedzēja Šmite savieno akadēmisko vadību ar radošo praksi, izstrādājot mācību programmas, kas atspoguļo viņas starpdisciplināro metodoloģiju. Viņa ir pasniegusi MIT un citās labākajās iestādēs, un viņas mentorings doktorantūras studentiem uztur viņas interesi par jaunām imersīvām tehnoloģijām un progresīvām tehnoloģijām.

Artis Dzērve

Artis Dzērve ir slavens latviešu video un 3D kartēšanas mākslinieks, kurš izceļas ar inovatīviem video scenogrāfijas, digitālo instalāciju un projekciju kartēšanas darbiem. Ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi audiovizuālajā un interaktīvajā mākslā Dzērve ir kļuvis par nozīmīgu personību, integrējot digitālos medijus teātrī, operā un liela mēroga publiskos pasākumos. Īpašu atzinību izpelnījies ar saviem imersīvajiem video projektiem vadošajiem Latvijas teātriem, tostarp Dailes teātrim un Latvijas Nacionālajai operai, kā arī starptautiskiem iestudējumiem Austrijā, Vācijā, Beļģijā un Francijā. Viņa radošie sasniegumi ir izpelnījušies tādus prestižus apbalvojumus kā Lielā Mūzikas balva un teātra balva “Spēlmaņu nakts”, uzsverot viņa ietekmi uz mūsdienu scenogrāfiju. Dzērve studējis Hamburgas akadēmijā performanču mākslas leģendas Marinas Abramovičas vadībā, kas veidojusi viņa eksperimentālo pieeju mediju mākslai. Viņa portfolio aptver video reklāmu, interaktīvas instalācijas un augsta līmeņa videomappinga projektus tādiem festivāliem kā “Staro Rīga” un koncertiem Arēnā Rīga. Kā pasniedzējs viņš dalās savā pieredzē Թ universitātē, pasniedzot audiovizuālās mediju mākslas un digitālās scenogrāfijas kursus, kurus raksturo tehnoloģiju un mԾ𳦾ā redzējuma nevainojama saplūšana, konsekventi pārvarot robežas 3D kartēšanas un digitālās stāstu veidošanas jomā.

 Mg.art., Antra Cilinska

Antra Cilinska ir ievērojama latviešu kinoproducente, režisore un montāžas režisore, kas atzīta par nozīmīgu ieguldījumu dokumentālajā un spēlfilmu kino kopš 90. gadu sākuma. Dzimusi 1963. gada 12. martā Iecavā, Latvijā, viņa sāka savu karjeru kā filmu montāžas režisore Rīgas Kinostudijā, sadarbojoties ar pazīstamo režisoru Juri Podnieku starptautiski atzītajās dokumentālajās filmās, piemēram, “Vai viegli būt jaunam?”, “Sveiki, vai jūs mūs dzirdat?” un “Dzimtene”. Pēc Podnieka aiziešanas mūžībā Cilinska pabeidza viņa nepabeigtos projektus un kļuva par vienu no vadošajām personībām Latvijas kino. Kopš 1994. gada Cilinska ir neatkarīgās Jura Podnieka studijas režisore un producente, pārraugot daudzveidīgu dokumentālo, animācijas un spēlfilmu portfolio. Starp viņas atzītajiem darbiem ir filmas “Baltijas sāga” (2000), “Laimes formula” (2015), “Iemesti pasaulē” (2018) un filmas “Vai viegli būt jaunam?” turpinājums, par kuru Leipcigas kinofestivālā saņēma FIPRESCI balvu. Cilinskas filmas bieži pēta attiecības starp indivīdu un sabiedrību, un viņa izceļas ar savu sociāli angažēto pieeju. Līdztekus producēšanas darbam viņa kopš 2008. gada pasniedz montāžu un producēšanu Latvijas Kultūras akadēmijā, turpinot veidot nākamo Latvijas kinematogrāfistu paaudzi.

Dr. Aigars Ceplitis

Թ docents Dr. Aigars Ceplītis ir latviešu kinorežisors un pasniedzējs, kas pazīstams ar savām zināšanām audiovizuālo mediju, filmu montāžas un imersīvo kino tehnoloģiju jomā. Viņš ir Թ Lietišķo zinātņu augstskolas Mediju un radošo tehnoloģiju fakultātes dekāns, kur viņš ir arī doktorantūras programmas “Mediju māksla un radošās tehnoloģijas” administratīvais direktors un maģistra programmas “Audiovizuālā un imersīvo tehnoloģiju māksla” direktors. Viņa pasniegtās lekcijas aptver tādas tēmas kā filmu montāža, naratoloģija un 360° sfēriskais kino, atspoguļojot viņa ieguldījumu gan tradicionālajās, gan jaunākajās mākslas praksēs. Dr. Ceplītis ir ieguvis doktora grādu Rīgas Tehniskajā universitātē, maģistra grādu kino zinātnē Kalifornijas institūtā (2004) un bakalaura grādu mākslas vēsturē Lorensa universitātē (ASV). Viņš ir arī studējis teātra režiju DePaul Universitātes Džona Gudmena drāmas skolā Čikāgā. Kā pētnieks viņš pēta 360 grādu stereoskopisko filmu naratīvo taksonomiju un publicējis publikācijas par digitālo stāstu stāstīšanu un mākslīgo intelektu. Papildus akadēmiskajam darbam viņš ir arī pieredzējis filmu montāžas režisors, kurš strādājis pie tādiem projektiem kā “Begletsy”, “Mazliet Ilgāk”, “Analog Days”, “Killers” un TV miniseriāla “Secrets of the Baltic Hotel”.

Dr. Efe Duyan

Թ asociētais profesors Dr. Efe Duyan, dzimis 1981. gadā Stambulā, kopš 2013. gada pasniedz teoriju, vēsturi un dizainu Mimar Sinan universitātē. Veicot pētījumus un vieslekcijas, viņš ir sadarbojies ar vairākām universitātēm, piemēram, Berlīnes Tehnisko universitāti, Ca’ Foscari universitāti, Minesotas Universitāti, Stambulas Tehnisko universitāti, Atalantas Universitāti, Aiovas Universitāti, Džordža Vašingtona Universitāti un Masačūsetsas štata Bostonas Universitāti. Efesas pŧٲԾības jomas ir laikmetīgais dizains, kritiskā dizaina perspektīvas, telpiskā pieredze, arhitektūras rakstniecība un teorija, agrīnais modernisms un Vidusjūras austrumu arhitektūras vēsture. Viņš ir studējis arhitektūru un filozofiju METU (bakalaura gr. – 2005), arhitektūras vēsturi un teoriju YTU (maģistra gr. – 2008) un arhitektūras vēsturi Mimar Sinan FAU (doktora gr. – 2013). Viņš ir arī starptautiski pazīstams kā dzejnieks un rakstnieks. Viņa dzeja ir tulkota vairāk nekā divdesmit piecās valodās un aicināta uz daudziem literāriem pasākumiem visā pasaulē, tostarp Aiovas Universitātes Starptautisko rakstniecības programmu un Sentluisas Universitātes Hērsta profesora programmu.

Mg.art. Mihails Matvejenko

Mihails Matvejenko ir latviešu vizuālo efektu komponists un digitālo efektu mākslinieks, kas radies Rīgas studijā Vilks Studija/Vilks Productions, kur viņš pilnveidoja savas prasmes mūzikas video un reklāmas projektos, pirms sāka strādāt pie mākslas filmām. Viņš tiek uzskatīts par vienu no Latvijas vadošajiem specefektu speciālistiem un vēlāk iestājās Թ Universitātes kopīgajā maģistrantūras programmā “Audiovizuālā un imersīvo tehnoloģiju māksla”, lai padziļinātu savas zināšanas mākslīgā intelekta rīku postprodukcijas jomā. Kopš 2017. gada Matvejenko fotoreālā kompozīcija ir izmantota tādās starptautiskās filmās kā Skybound (2017), Pocket Hercules: Naim Süleymanoglu (2019), Infinite Storm (2022) un somu-latviešu ģimenes fantāzija Antero Varovainen ja onnenkivi (2023). Strādājot kā ārštata darbinieks no Rīgas, viņš sniedz VFX pakalpojumus Eiropas un ASV studijām, vienlaikus uzraugot studentus un sadarbojoties ar Թ pŧٲԾības komandām, lai izstrādātu mākslīgā intelekta vadītas darba plūsmas virtuālajai ražošanai.

Mg.art. Sabrina Durling – Jones

Sabrina ir kinorežisore un radošā tehnologe, kas koncentrējas uz datu un vizuālo stāstu stāstīšanu, izmantojot jau zināmas un jaunas (mākslīgā intelekta) tehnoloģijas. Viņas pašreizējo pētījumu un praktiskā darba centrā ir atmiņas, pārvietošanas un ētisku mākslīgā intelekta/mašīnmācīšanās (ML) lietojumu krustpunkts. Viņa ir noslēguma stadijā, lai pabeigtu doktorantūras studijas mediju mākslas un radošo tehnoloģiju jomā kopīgā doktorantūras programmā Թ Lietišķo zinātņu universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē (Latvija). Viņas pētījumā tiek ierosināta Steina ne-aktualitātes fenomenoloģija algoritmiskās atmiņas praksēm un eksperimentēts ar jauno tehnoloģiju izmantošanu, lai radītu iemiesotas atmiņas sajūtas. Viņa koncentrējas uz to, lai izstrādātu pārvarēšanas sistēmu, kas var palīdzēt cilvēkiem, kuri dzīvo pārcelšanās apstākļos, pārorientēties tagadnē. Pirms atgriešanās akadēmiskajā vidē Sabrīnas profesionālā darbība ietvēra attālu pasaules reģionu iedzīvotāju, īpaši pirmo tautu/pirmo tautu, mācīšanu, kā izmantot digitālo mediju rīkus, lai stāstītu stāstus un saglabātu valodas un kultūru, izmantojot kopienu vadītus projektus.

Mg.art. Andris Gauja

Andris Gauja ir latviešu kinorežisors, scenārists un producents, kurš strādā Rīgā. Viņš ir 2011. gadā dibinātā neatkarīgā filmu producēšanas uzņēmuma Riverbed dibinātājs. Gauja ir pazīstams ar saviem darbiem gan dokumentālajā, gan sižetiskajā kino, bieži vien pētot pārdomas rosinošas tēmas ar spēcīgu vizuālo stilu. Starptautisku atpazīstamību viņš pirmo reizi guva ar dokumentālo filmu “Ģimenes instinkts” (2010), kas ieguva Grand Prix festivālā AFI Docs (agrāk Silverdocs), tika nominēta kā labākā vidēja garuma dokumentālā filma festivālā IDFA (Amsterdama) un tika atlasīta vairāk nekā 25 starptautiskiem filmu festivāliem. Gauja debitēja ar pilnmetrāžas spēlfilmu “Izlaiduma gads” (“The Lesson”, 2014), kas pirmizrādi piedzīvoja Monreālas Pasaules filmu festivālā un kļuva par kases grāvēju Latvijā. Viņa nākamā spēlfilma “Tagad mūs nekas nevar apturēt” (“Nothing Can Stop Us Now”, 2019) saņēma deviņas Latvijas Nacionālās kino balvas nominācijas. Pēdējos gados Gauja ir atgriezies pie dokumentālā kino, pievēršoties zinātniskām un metafiziskām tēmām, kā redzams viņa īsfilmā “Māksla skatīties” (2024), kas pirmizrādi piedzīvoja ArtDocFest Riga un bija daļa no viņa akadēmiskā darba Latvijas Kultūras akadēmijas doktorantūrā.

Programmas mērķis ir sagatavot konkurētspējīgus audiovizuālās jomas profesionāļus – māksliniekus, kuriem piemīt daudzpusīgas zināšanas par jaunajām tehnoloģijām, audiovizuālajām mākslām un digitālās kultūras procesiem, kā arī specifiskas prasmes inovatīvu mediju produktu radīšanā, un kas ir konkurētspējīgi mākslas, inovācijas tehnoloģiju un radošo industriju darba tirgū.

Humanitārā mākslas zinātņu maģistra grāds nodrošina zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu, kas ļauj veikt augsti kvalificētu profesionālo darbību attiecīgajā mākslas nozarē un pŧٲԾībā, kā arī dod iespēju tālākām Թ/ RTU Liepājas akadēmijas doktora studiju programmā “Mediju māksla un radošās tehnoloģijas”.

Auditorijas:

Auditorijās parasti notiek teorētiskās lekcijas. Visas auditorijas ir aprīkotas ar datoriem un projektoriem pasniedzēju un studentu prezentācijām. Lielākajā auditorijā, labākai redzamībai ir nodrošināta ar dublējošajiem lielformāta monitoriem.

Mediju laboratorija

Mediju laboratorija ir neformāla, ar augstas kvalitātes tehnoloģisko infrastruktūru aprīkota audiovizuālo radošo pētījumu un eksperimentu vieta, kurā tiesības darboties ir tikai maģistra studiju programmas ‘’Audiovizuālā un imersīvo tehnoloģiju māksla” studentiem un Augstskolas Թ doktora programmas “Mediju māksla un radošās tehnoloģijas” doktorantiem.

Video studija

300 kvadrātmetrus lielajā video studijā notiek nodarbības operatora mākslā un apgaismošanā. Tajā studenti savā ārpuslekciju laikā var filmēt savus studiju darbus. Studija ir nodrošināta ar pilna formāta melno un zaļo (green screen) fonu un grīdu. Pieejama ir operatora spectehnika – kameras krāns ar sliedēm, RONIN, Steadicam. Tiek nodrošinātas sertificēšanas standartam atbilstošas dronu tehnikas apmācības. Video studijā ir uzstādīta arī stacionāra apgaismošanas sistēma. Blakus video studijai ir izvietotas arī grimētava, kostīmu un rekvizītu noliktava un skaņu ierakstu studija.

Montāžas studijas

Arhitektūras un Mediju centrā H2O 6 ir izveidotas trīs lielās un divas mazās video montāžas studijas. Lielās montāžas studijas katra ir aprīkota ar 15 – 20 stacionāriem iMac datoriem. Šajās studijās notiek Audiovizuālās montāžas lekcijas un praktiskie treniņi digitālajā montāžā. Mazās video montāžas studijas ir domātas studentu patstāvīgajiem darbiem pēc lekcijām. Visi montāžas datori ir nodrošināti ar Final Cut Pro, Adobe Creative Suite Production Premium, Logic Studio, Cinema 4D, bet Mediju Labaratorija nodoršina Mistika VR,  point cloud aplikācijas fotogrammetrijai, 3D skenēšanai, DeepL, Stable Diffusion mākslīgā intelekta renderēšanai, u.c. digitālās apstrādes programmatūras.

Erasmus+ studiju apmaiņas programmas ietvaros ir iespēja studēt TAMK Universitātes Lietišķo un mākslas zinātņu Mediju departamentā Somijā un Vizuālās mākslas, dizaina un popkultūras universitātē “Minerva” Nīderlandē.
Doties Erasmus+ apmaiņas programmā var jebkurš maģistra programmas students, kurš ir pabeidzis vismaz vienu studiju gadu.
Students var doties studēt uz 1 vai 2 mācību semestriem kādā no Թ partneruniversitātēm. Studiju mobilitātes ilgums ir 2-12 mēneši.
Par studiju un prakses apmaiņas programmā pavadīto periodu ārvalstīs studentam nav jāmaksā, mācību maksu sedz partneraugstskola, bet students turpina apmaksāt Թ studiju maksu. Par ārvalstīs mobilitātes laikā pavadīto periodu studentam tiek piešķirta Erasmus+ stipendija, lai nosegtu transporta un uzturēšanās izmaksas.
Erasmus+ prakses mobilitāte paredz, ka students var iziet praksi kādā no sev interesējošajiem uzņēmumiem kādā no Erasmus+ programvalstīm. Par šo prakses periodu students saņem Erasmus+ stipendiju. Prakses mobilitātes ilgums ir 2-12 mēneši.


Vairāk par Erasmus+ un pieteikšanos uzzini š𾱳!

Kopš 2023./2024. akadēmiskā gada, informācija par studiju programmas pašnovŧējumu ir iekļauta studiju virziena progresa ziņojumā, kurš pieejams š𾱳.

2018./2019.
2019./2020.
2020./21.
2021./22.
2022./23.

  • Dr. Aigars Ceplītis, PhD – Թ Mediju un Radošo Tehnoloģiju Fakultāte, Kopīgās maģistra studiju programmas “Audiovizuālā un imersīvo tehnoloģiju māksla” direktors Թ, Kopīgās doktora studiju programmas “Mediju māksla un radošās tehnoloģijas” administratīvais direktors Թ. +37125620270 aigars.ceplitis@riseba.lv
  • Dr. Maija Demitere, PhD – RTU Liepājas akadēmijas studiju virziena “” kopīgās maģistra studiju programmas “Audiovizuālā un imersīvo tehnoloģiju māksla” direktore Liepājā. +37129948430 maija.demitere@rtu.lv

Inese Makuševa
Vecākā studiju programmu administratore
.
rādīt numuru
E-pasts
rādīt e-pastu
Adrese
201, Durbes iela 4
Evita Petroviča
Tālmācības studiju programmu vecākā administratore
.
rādīt numuru
E-pasts
rādīt e-pastu
Adrese
311, Meža iela 3

The post Audiovizuālā un imersīvo tehnoloģiju māksla appeared first on Թ.lv.

]]>